kaķa klepus - mazliet skumji, tukšums klauvē ...

Jā, es esmu nesabiedriska! Kabinetā ir jaunā (nosacīti!) kolēģe un es nezinu, ko ar viņu darīt! Jūtos tā, (it) kā kāds būtu ielauzies manā teritorijā - esmu spiesta dalīt kabinetu ar šobrīd sev nevēlamu cilvēku. gan jau ar laiku viss nostāsies savās vietās, tas tikai tāds pirmais šoks un no tā izrietošā attieksme.
Vai nu dēļ tā, vai kā citādi, bet ir sajūta, ka aplis, kas saistās ar šo iestādi, drīz būs noslēdzies. Es tiecos pēc drošības sajūtas un stabila pamata zem kājām, tāpēc vajag jaunus - plašākus - logus. Pat ja tā būtu kāda no lielā 4nieka kompānijām, kas pēc apkārtējo domām, ir pilnīgs vājprāts un 'ar pieri sienā' gājiens, sajūtu līmenī šobrīd prasās kaut ko principiāli atšķirīgu. Lai varētu sevi lauzt un augt! Jo šeit man nav sajūta, ka es strādāju. Nav un viss. It kā jau rezultāts ir, bet ... ja godīgi, strādājot bankā un vadot sistēmā maksājuma uzdevumus, bija reālāka padarīta darba sajūta nekā šeit. Jā, jo valstiskā līmenī ir bardaks, un tad, ja tu slauki vienu kaktu, bet redzi, ka visapkārt ir mēsli, man no tā sava tīrā kakta labāk nepaliek - es redzu, cik nožēlojama ir sistēma kopumā!