Kaligula, Džilindžers
« previous entry | next entry »
Apr. 25th, 2007 | 10:49 pm
nja. mazuma piegarša. un secinājums, ka Rogas Līrs man patika labāk, nemaz nerunājot par Tinto Brasas Kaligulu.
izrādes laikā es nespēju izbaudīt to pilno, režisora iecerēto, emociju gammu. peldēju kaut kur pa virsu starp ironiju un delikātu smīnu. bet netiku līdz patiesam naidam un riebumam, neizjutu žēlumu par looseriem. apetīti nosita arī nesinhronā dejošana, kas atstāja tādu kā kafijas biezumu piegaršu. nenoticēju Ķestera ārprātam, tāpat likās, ka spilgtāki varēja būt otrā plāna tēli, izņemot Vilsonu un Skrastiņu. Bartkevičam ir mazliet problēmas ar dikciju.
Taču bez tā visa es tomēr esmu apmierināta - galvenokārt ar interpretāciju un (kopētajiem) paņēmieniem, ko Džilindžers ir izmantojis, pārnesot (vai vismaz cenšoties to darīt) Kamī stāstu uz mūsdienām. Tā kā lielajā zālē ir grūti paņemt skatītāju ar tuvplāniem, ir jāizmanto 'masīvāki' uzrunāšanas veidi - skaņa, gaisma un ķermeņa plastika. priecē tas, ka šāda mēroga izrādēs aktieriem vairs nav jācenšas kliegt no skatuves, lai visa zāle viņus sadzirdētu - tehnoloģijas :)
Nē, nu bija forši. Un Vilsons man sāk patikt aizvien vairāk un vairāk ...
izrādes laikā es nespēju izbaudīt to pilno, režisora iecerēto, emociju gammu. peldēju kaut kur pa virsu starp ironiju un delikātu smīnu. bet netiku līdz patiesam naidam un riebumam, neizjutu žēlumu par looseriem. apetīti nosita arī nesinhronā dejošana, kas atstāja tādu kā kafijas biezumu piegaršu. nenoticēju Ķestera ārprātam, tāpat likās, ka spilgtāki varēja būt otrā plāna tēli, izņemot Vilsonu un Skrastiņu. Bartkevičam ir mazliet problēmas ar dikciju.
Taču bez tā visa es tomēr esmu apmierināta - galvenokārt ar interpretāciju un (kopētajiem) paņēmieniem, ko Džilindžers ir izmantojis, pārnesot (vai vismaz cenšoties to darīt) Kamī stāstu uz mūsdienām. Tā kā lielajā zālē ir grūti paņemt skatītāju ar tuvplāniem, ir jāizmanto 'masīvāki' uzrunāšanas veidi - skaņa, gaisma un ķermeņa plastika. priecē tas, ka šāda mēroga izrādēs aktieriem vairs nav jācenšas kliegt no skatuves, lai visa zāle viņus sadzirdētu - tehnoloģijas :)
Nē, nu bija forši. Un Vilsons man sāk patikt aizvien vairāk un vairāk ...
(no subject)
from: quasi
date: Apr. 26th, 2007 - 07:11 am
Link
Reply | Thread
(no subject)
from: pata
date: Apr. 26th, 2007 - 10:02 am
Link
Reply | Parent | Thread
(no subject)
from: quasi
date: Apr. 26th, 2007 - 10:07 am
Link
un vēl tas, ka Ķesteris presē pasniegts kā sieviešu mīļotājs. bet Kaligula, tā vēsta, esot mīlējis visus cilvēkus.
un par to Dž Dž Dž - man liekas, ka viņš vienīgais Latvijā uzņemtos TĀDU izrādi veidot. un es sapratu, ka mūsdienīgojis jau ir nevis-Džilindžers, bet jau 60. gados kaut kas.. ne-latvietis
Reply | Parent | Thread
(no subject)
from: pata
date: Apr. 26th, 2007 - 10:21 am
Link
es domāju, ka bez Džilindžera vēl varētu atrast dažus režisorus, kas varētu veidot kaut ko līdzīgu skandalozitātes ziņā. arī Indras Rogas Karalis Līrs bija ļoti specifiska izrāde, kurā izmantota mūsdienīga scenogrāfija un darbības vide, atstājot autentiskos tekstus.
pēc Tinto Brasas Kaligulas, kas mani fascinēja tieši ar izjusto laikmeta garšu, un DžDžDž versijas, tā vien gribas izlasīt Kamī oriģinālu (sarakstīta 1938.g.).
Reply | Parent