Šovakar Kubas temats kino turpinās. "Soy Cuba" un / vai "Memorias del Subdesarrollo". Nevis kino par revolūciju, bet revolūcijas kino. Lai gan, meli. Kino par revolūciju, tikai sešdesmito.
Vakardien runāju ar tēvu par kino un radīju viņā bažas, vai nekļūstu par komunistu. Bet ne-ne, komunisms man nepatīk. Tomēr domas revolūcija par ētiskāku un pilnīgāku kapitālismu gan noderētu. Uz to arī tieksimies.
Galu galā, šobrīd pasaulē arī utopiskā kapitālisma principi ir tikpat tālu no realitātes, cik utopiskā komunisma. Par vienādu darbu un spējām - vienādu atalgojumu? Par labākām idejām - bonusus? Brīnišķīga incentīvu sistēma, un progresa rats nevaldāmi ripo uz priekšu, ja vien iesaistītā persona X piedzimst Eiropā vai Ziemeļamerikā. Ja ne - nav paveicies, un sanāk tāda mazliet muļķīga situācija, kas, šķiet, vienu daļu iesaistīto (tos, kam ir paveicies) apmierina.

Pieraksts pie friziera un Esau Mwamwaya. Par mūziku runājot, mans nogurums no ģitārām un tā ir kļuvis pārāk spēcīgs. Tā, ka nav iespējams noklausīties pilnu albumu, ja vien tas nav Esau Mwamwaya vai Squarepusher.
Lai gan, ja tā padomā, tā varētu nebūt ģitāru vaina, jo Esau M. pāris dziesmas ir pazīstamu ģitārdziesmu koverversijas.
Paklau, pirmā kursa filosofijas studenti (es zinu, ka šeit tādi ir), cik Jums ir noslogota ikdiena, jo man viens no Jums ir jāsatiek, bet man ir bail, ka viņš neatradīs brīvu laiciņu līdz pirmdienai (kad es dodos projām)?* Cik lielā mērā manas bailes ir pamatotas?

* - Es apzinos, ka teikuma struktūra ir muļķīga. Bet ir taču beigās jābūt jautājuma zīmei, jo pēdējā patstāvīgā teikuma daļa ir jautājuma teikums?

Vakardien noskatījos "Che: Part One", šodien paredzu "The Motorcycle Diaries". Jeb Ernesto "T-krekls" Gevara pushed to the limit.
Starp citu, Mr. Del Toro ir gluži lielisks. Un pati filma arī bija visai baudāma. Tieši tā, lai nebūtu jāaiztur elpa, bet filmas laikā nerastos jautājums "Cik vēl palicis?". Gaidu otro daļu un double feature.
Vēl šodien biju savā skolā, kur tagad ir interaktīvās tāfeles un jauni skolotāji, ko nepazīstu.
Un vēl šodien redzēju to lielisko krievu sci-fi, kas ir "Forum Cinemas". Ar āriešu puiku un KLASISKI LIELISKIEM dialogiem.
"Viņi Tev meloja. Viņi MUMS VISIEM MELOJA!" all along the watchtower.
Lai Jums jauka diena.

 Revidēju plauktus. Prezentēju lietotājapastkartes (feat. veidenbaums) lugas norakstu (oriģināls uz rūtiņu burtnīcas lapām, aptuvenais vecums: 3-4 gadi) par REVOLUCIONĀRO KRIEVIJU. Punktuācija un viss kā oriģinālā.

( MAIZI VISIEM! )

Poll #15429 Soldiers of Death
Open to: All, results viewable to: All

Ja Jūs smēķējat (smēķētu), kā Jūs turat (turētu) cigareti? [I.e. ar īkšķi un diviem pirkstiem, starp rādītāju un vidējo pie tās vietas, kur sākas pirksti, utt utjpr]

Šonakt redzēju drausmīgu sapni, kurā kādā zināmā SC blogā tā autors paziņo, ka ir Jaungada naktī devis trim man pazīstamām sievietēm kokaīnu (viņš rakstīja "cockaīns") un ka šīm sievietēm tas ļoti paticis. Vispirms pārlasīju tūkstošsimts komentārus (bija uz divdesmit lapām, bet pēdējās septiņpadsmit bija spambotu atstātas reklāmas), tad mani pārņēma tīrs niknums. Nezinu, vai naids, bet milzīgākais niknums, jo esmu no-drugs-anti-drugs puika. Ja cilvēki ņem kokaīnu, tas vēl ir pieklājīgi un tā, bet, ja cilvēkiem to dod, bah! Vēl es sapnī padomāju, ka tā bloga autors pastāv par visu, kas kontrastē ar to, ko vēlos es. Nu tā, ka šis cilvēks netieši maksā par to, lai Latīņamerikā un Afganistānā (haha, narkotikas ir narkotikas) ir slikti. Vārdu sakot, antagonists un nemesis. Un es apsvēru uzrīdīt viņa dzīvoklim narkotiku policiju.
Un vēl es gribu kādu, ar ko skatīties The Arcade Fire koncertfilmu.

Man šķiet, ka Rock'n'Rolla skaņu celiņš iemieso sevī teenage lust/love. Tā, ka kopainā, nevis atsevišķās dziesmās.
Man šķiet, ka Sandra līdzīgus vārdus rakstīja par kaut ko citu. Pavisam nesen.

Man ļoti patīk tas, ka Sabīne, mežā ieraudzījusi lapsu, kas stāv un skatās, nevis bēg projām, aizslēdza mašīnas durvis. Un man ļoti žēl Sabīnes, jo tie cilvēki, ar ko viņai jābrauc uz Krieviju ir DRAUSMĪGĀKIE, ko es šogad esmu redzējis. Tādi, ka, ja viņi apsēžas blakus, gribas sakrustot rokas uz krūtīm. Barjeras un tā.
Tikko iegādājos top-luksus, haha, versiju šim te: http://www.miroir-noir.com/
Un drīz iegādāšos The Paris Review interviju grāmatas. Un varbūt pretenciozāko t-kreklu pasaulē.
Man patīk šīs dienas, jo visādi cilvēki iepazīstas, spēlē galda spēles un klausās radio "SKONTO" deviņos no rīta pēc negulētas nakts, braucot no Jūrmalas.
Manas visu laiku mīļākās datorspēles ir: Deux Ex, Thief II, Psychonauts (diemžēl visai mazs replayability, bet kūstu tāpat), Civilization sērija (jo īpaši III), Monkey Island sērija (arī ceturtā daļa, spļāviens sejā visiem nīdējiem), Commandos 2, Morrowind, varētu būt, ka arī Baldur's Gate II, bet es to pat neesmu izgājis. Man ļoti patīk RPG spēles, bet nespēju atcerēties neko mind-blowing, ja neskaita abus iepriekšminētos.

Haha, es Elīnai K., Sandrai M. un Sabīnei Ž. Vecgada naktī apsolīju gada topu ar vismaz divdesmit nominācijām. Ja esmu izlaidis kādu nomināciju, kas interesē Jūs, droši sakiet.
( Voila! )

Es apsolu, ka nākamais ieraksts šajā blogā būs par Cartes Postales datorspēļu gaumi un paradumiem, haha.
Bet, yeah, tagad tikai par to, ka šovakar pametu mājīgo Lielbritāniju uz pāris nedēļām. Un es jau vairākas dienas jūtos pārdozējis kafeīnu. Trīc rokas un ir vēlme kratīt ceļgalus.
Un man ir atgriezies pazaudētais ideālisms.