Pamazām iezīmējas virziens, kurā vēlēšos rakstīt savu disertāciju. Mazliet marksistiska kritiskā teorija (Gramsci,etc) un Frankfurtes skola (Habermass, Adorno, etc).
Mana mīļākā tēja šobrīd ir jebkurš pieklājīgs 'Darjeeling', jo pēc tās varu mierpilni aizmigt. Earl Grey sagādā mētāšanos gultā un ultra-nemieru.
Es šovakar izdzēsu savus draugiem.lv dienasgrāmatas ierakstus. Tomēr pārāk lielas izmaiņas kopš 2004. gada, pārāk lielas, lai atļautu šiem kontrastējošajiem elementiem palikt publiskajā vidē (jā, tomēr saglabāju šo ierakstu kopijas teksta dokumentā).
Un vēl mani aizvien vairāk kaitina cilvēku neizpratne / nevēlēšanās iedziļināties. Jo tieši izpratne un iedziļināšanās ir centrālā nepieciešamība, lai pasauli padarītu labāku (izklausās ļoti Koelju, bet lai paliek, haha). Tieši šis elements ir pamatā manai visai muļķīgajai sāpei par Āfriku. Nevis tas, ka tur ir slikti, bet tas, ka mums ir vairāk vai mazāk vienalga.
Rītdien jāpabeidz savs research assistant darbs, jānoskaidro, vai nebūs mazliet jāpastrādā brīvlaikā (LNB Periodikas mājīgās telpas), un jāpārlasa fragmenti no Ruso "Du contrat social", kas nav aiztikts jau kādu gadu. Protams, šajā žurnālā es nestāstu par to, kā skatos YouTube video, lasu nekam nederīgas forumu diskusijas un spēlēju nelegāli lejupielādētas datorspēles, bet tas Jūs, mans dārgais lasītāj, manuprāt, neinteresē.

Šovakar kolēģis dodas uz Latviju, bet man ir The Sweeney, melone un melnā tēja, un es centīšos gūt ieskatu Habermasa rakstos.
Vēl es esmu sapratis, ka man ļoti nepatīk meklēt Ziemassvētku dāvanas, jo:
a) vispirms jāizlemj, kuriem cilvēkiem jādāvina lietas (šis mainīgais ir atkarīgs no tā, cik labas ir mūsu attiecības, cik bieži es kontaktējos ar cilvēkiem, cik ļoti viņi sagaida no manis dāvanas, cik ļoti viņi būs priecīgi, saņemot no manis dāvanas, utt. utjpr.);
b) pēc tam - ko dāvināt (praktiskais latvietis vs nekam nederīga dāvana, ko nolikt uz plauktiņa; grāmata / filma vs nestandarta dāvana; dārgas lietas vs lētas lietas; vairāku dāvanu combo vs kaut kas viens; mēģināt uzminēt, kas patiks adresātam vs kaut kas, kas ir awesome manās acīs).
Piedodiet, mīļie, es tomēr izmantošu Amazon.co.uk, bet uz centru (mana Ziemeļjorkšīras pilsēta ir tik ļoti lieliska) došos pastaigāties bez sevišķiem mērķiem.

Pēc sociāla pasākuma, tam sekojoša darba līdz četriem rītā un tā turpinājuma ap desmitiem vislabākā mūzika ir Team B - On My Mind.
Tukši skatieni no nogurušām acīm, neatvērtas žalūzijas un patīkama vienaldzība tur, kur vajadzētu būt padarīta darba sajūtai.

Lasu Robertu Koksu. Mazliet agrāk lasīju Aleksandru Vendtu. Rindā Gramsci. Nerevolucionārs marksisms (lai gan Koksam ir idejas par reformām) un sociālais konstruktīvisms. Un visai laba sajūta par laiku, kurā dzīvojam, un postmodernismu filosofijā. Konstruktīvisms un kritiskā teorija for the win.
Nesen lejupielādēju Borhesa lekciju cikla "This Craft of Verse" audioierakstu. Lai gan neesmu noklausījies pat pirmo lekciju, varu droši apgalvot, ka Borhesa balsij piemīt patīkams monotonums (monotonija? monotonitāte?). Borhess for the win.
Starp citu, drīz Holivuda pabeigs filmu par Dalī, Lorku un Bunjuelu. Būs drausmīgi, bet es skatīšos tāpat. Galu galā, Bunjuels, Dalī un Lorka for the win.

Janvāris: Es tērēju daudz naudas savai garderobei, viņš atrod kaklasaites uz ielas.

Februāris: Man ir nelielas apsēstības ar vārdiem "Šervudas princis" un "kempings".

Marts: Labvakar, dāmas un kungi!

Aprīlis: Šodien mani varēs satikt debašu klubos, neatvērtos bāros un Essential.

Maijs: Labvakar, Es ceru, ka Jums iet jauki.

Jūnijs: Carte Postale ir saaukstējies, izbraukājies pa šikām viesnīcām, uzņēmis pie sevis vecākus, ieguvis šādus-tādus "Rīgas Laikus" un "Privāto Dzīvi" (citējot kolēģi, "Privātā Dzīve" nav "Privātā Dzīve" bez kāda, kas apprecas, kāda, kas nopērk villu, un Nagļa).

Jūlijs: Pastāstiet man par lietām, kas Jums norauj jumtu, jo kā gan citādi iztulkot "to blow one's mind away".

Augusts: Cut Chemist dziesma "Metrorail Thru Space" ir manu pēdējo dienu skaņu celiņa vadlīnija.

Septembris: Dzīves kvalitāte aug.

Oktobris: Dāmas un kungi, iesakiet literatūru (internets būtu aight), ar kuras palīdzību varētu pieklājīgi izprast (populārzinātniskā līmenī) relativitātes teorijas pamatus.

Novembris: Internetu ievilkšana jaunajā mājoklī prasīja mazliet mazāk nekā mēnesi, bet tagad viss ir kārtībā.

Decembris: Šodien septiņos no rīta saņēmu 5 Kortāsara darbus (trīs stāstu / miniatūru krājumi, romāns un dzejas izlase) un Borhesa intervijas.

Atskatoties uz ierakstiem, nav kauna sajūtas. Tātad žurnālam ir nākotne.

Laipni lūdzam arī šīspuses medijos:
Latvian spooks spirit away gloomy economist [http://www.timesonline.co.uk/tol/news/world/europe/article5298989.ece#cid=OTC-RSS&attr=797093]

Šodien septiņos no rīta saņēmu 5 Kortāsara darbus (trīs stāstu / miniatūru krājumi, romāns un dzejas izlase) un Borhesa intervijas. Gaidu vēl divas paciņas - vēl vienu Kortāsara romānu un Bunjuela komplektu ("Los Olvidados", "The Criminal Life of Archibaldo Cruz" un "El").
Patiesību sakot, pamosties septiņos divdesmit, atvērt durvis pastniekam, neaizmigt un līdz deviņiem lasīt stāstus, kamēr logs ir norasojis, bet aiz tā joprojām rīta pelēcība, ir patīkami.
Šodien jāsāk eseja par Ruso otro diskursu un Hobsa "Leviatānu". Pēc pārslēgšanās uz Apple produktu ir mazliet vieglāk sākt strādāt. Jo dators, teksta redaktoru atverot, nesastingst uz pusotru minūti.
Lai arī Jums ir jauka sestdiena.

Pārlasot šo ierakstu, katrā rindiņā atradu norādes uz kaut ko tādu, kā izlasīšana cita cilvēka žurnālā izraisītu saviebšanos no pretenciozitātes sajūtas. Literatūras apraksts, lasīšana, kamēr aiz loga "pelēcība", filosofi un Apple. Bet nav tik traki, ticiet man.

Ziniet, kas mani visvairāk kaitina politiku komentējošos blogu ierakstos (a'la Streips vienā pusē un Dimiters otrā), kā arī interneta portālu komentāros?
Īpašvārdu izmainīšana. Lielākajā daļā gadījumu tas notiek, mākslīgi sakausējot kāda politiķa uzvārdu / institūcijas nosaukumu ar hilarious negatīvo īpašību. Hence, Zaglers, Atkarīgā Rīta Avīze un tā tālāk. Man dziļi nepatīk frāzes, kuras var kategorizēt gan sadaļā "sarkasms", gan arī sadaļā "nožēlojami". Jo lielākajā daļā gadījumu šīs frāzes pieder arī trešajai kategorijai "bezgaumība".
Protams, šī parādība ātri vien beigtos, ja neparādītos kāds, kura reakcija mainītos no "Vot, cik labi pateica, bļė" uz to pašu, tikai izpaustu interneta komentāros, uz izmainītā īpašvārda lietošanu savā ģimenē, korporatīvajā vidē un tā tālāk.

Man patīk gulēt dīvānā, ēst greipfrūtu (ar karotīti, izlobītu no rūgtajām miziņām un ieliktu bļodiņā (visi deminutīvi ir nepieciešami)) un lasīt kaut ko. Vai nu Loku, vai Borhesa esejas vai stāstus, vai dzeju, vai arī Bunjuela esejas vai autobiogrāfiju. Jo pēdējā laikā neesmu lasījis neko citu. Man patīk, ja man literāros darbus iesaka cilvēki, kuru darbi man patīk.
Tikmēr Kolēģis lasa tās junkie novels, kas ir jaukas.
Kāpēc par grāmatām? Tāpēc, ka tās aizņem lielāko manu dienu daļu un, manuprāt, nosaka manu māju sajūtu. Manas mājas ir tur, kur ir manas grāmatas. Pat tad, ja neizlasītas un nelasītas, ja tās tur būs, es jutīšos jaukāk. Un, ņemot vērā arī to, ka manas guļamistabas logos ir rīta saule, šobrīd manas mājas ir Lielbritānijā.
PS Jay Jay Pistolet pirms 2 dienām iznāca EP.

The Last Poets pirmais albums (1970, trīs Ņujorkas melno aktīvistu dzeja + ritms, man šķiet, ka AO varētu mazliet patikt, tikai tāpēc, ka visai patīkams spoken word) un Bunjuels visai pamatīgās koncentrācijās.
Un kaut kādas konstatas pārdomas. Nu tā, tikko kaut ko neskatās, nelasa vai neraksta. Ne gluži skumjas, bet ļoti, ļoti monotonas un mazliet pesimistiskas.
Šodien arī mazliet sakopu mājas. Un tikko noskatījos kārtējo Never Mind the Buzzcocks sēriju.