Galda spēles īss apskats, ko es jau sen biju apsolījis Elīnai Kolātei.
( - teksts un foto - )

Piedod, Elīna Kolāte, jo vilcieniņu galda spēles recenzija būs nākamajā ierakstā. Šis ieraksts ir veltīts kam svarīgākam.

Welcome back, Guybrush Threepwood, you endearing rascal, you!

Lietas, ko zina un ko nezina.
1. Visi zina, ka Harija Potera filmu noskaņas mainās. Reti kurais zina, ka atslēgepizode noskaņu maiņai ir aina, kurā Cūkkārpas ekspresis brauc uz, well, Cūkkārpu. GAIŠI zaļa zāle un GAIŠI zilas debesis, kas pamazām kļūst tumšākas, tumšākas, tumšākas, tumšākas. YEAH!
2. Es nezinu, kur slēpjas The Flaming Lips ABSOLŪTĀS LAIMES sajūta. I mean, viņi nav ne Belle and "mēs-spēlējam-twee-akustiskās-ģitāras" Sebastian, ne the Polyphonic "mums-ir-koris-un-ultra-pozitīvi-teksti" Spree. Atbilde varētu būt tā pati, kas līdzīgā jautājumā par Arcade Fire, bet arī to es nezinu.
3. Kāpēc Igaunijā pagājušajā gadā atkal rāda seriālu ALF? Kāpēc Somijā to pašu seriālu rāda MTV? [Jo tas ir ik pa laikam neprātīgi smieklīgs seriāls, draņķīgi one-liner-i un "es esmu Alfs, es apēdu ziepes" humors, haha, tieši tas, kas nepieciešams.]

Un vispār es gribēju pateikt, ka Full Metal Jacket, skatoties otrreiz, sāk likties tik ļoti kruta.

Tagad man vismaz ir trumpis, ko izspēlēt sarunās ar visiem tiem, kas ir iedomājušies, ka terapijas X klātbūtne viņu slimības vēsturē padara viņus par dzīvesgudrākiem. Ķīmijas otrā nedēļa: nav nemaz tik skarbi, cik likās pēc internetu izpētes (izrādās, internets ir dumjāka vide, kur apskatīt informāciju, kas saistīta ar veselību, nekā Populārā Medicīnas Enciklopēdija, ar ko saistās deviņdesmitie Cartes Postales mūžā).
Pat tad, ja nav milzu entuziasma darīt lietas un lasīt neizdodas tik daudz, cik gribētos, kino ir glābiņš: pilsētām veltītas filmu un īsfilmu kompilācijas, četrdesmito film-noir, robu aizpilde Gondrī un Kitano pilnmetrāžās (vēl pārītis un Kitano būs in the bag, YEAH!), kaut kādi nezināmos veidos neredzētu must-see filmu pasākumi, IMDB Top 250 un sen-ieteica-sen-apsolīju,ka-noskatīšos, sen-redzētas,bet-sen-neredzētas filmas, pa kripatai no visa (neizbēgt arī no vērtējuma: labākā chemo-sessions filma, kas sastāv no daļām, nav nekāda Paris-NewYork-Tokyo, bet gan Night on Earth; labākā filma, kas nesastāv no daļām: Kasablanka; sliktākā filma: Takeshis')
Piedodiet, ka rakstu ar aizvien vairāk vārdiem angļu valodā, tas mainīsies uz labu.
Un, lietotāj Maita, Veblens, Veblens, Veblens projektā "Teksti". Piedod, esmu parādā, nu, varbūt ne LVL 5, bet atvainošanās vārdus noteikti.

Rīga, Latvija.
Left-wing lekcijas REA, debašu paraugstundas LU SZF, diskusijas par augstāko izglītību Latvijā RTU. Pat akadēmiskā gada sākumā bez augstākās izglītības iestādēm nevar. Pie tam pēdējais ar sāpi par visu šo lietu un, cik noprotu, mazliet airtime.
Pēcpirmizrādes ballītes, kamēr vecāku nav mājās, dejas un galda spēles: saldie sešpadsmit, tikai ar milzīgu petite bourgeoisie injekciju.
Pilnīga neizpratne par to, kas būs atlikušo gadu pēc trešdienas, divdesmit septītā: vai Pastkartes būs matus zaudējoša un trīcoša, neirotiska un depresīva nelaimes čupiņa, kam cīņas par akadēmisko godīgumu pat nenāk prātā, vai mazliet noguris, bet dzīvespriecīgs un joprojām šarmants jaunietis, kas raksta e-pastus Grigorjeviem, Iksteniem un Sedleniekiem. Tieši šīs neziņas dēļ plānus nekaļu.
Bet tagad mazliet pietiks nepašpārliecinātu vaļsirdību, tagad jautājums Jums:

Poll #16213 angst vs snobbery
Open to: All, results viewable to: All

Kas ir nepatīkamāk?

Atgriešanās Latvijā. Gada laikā plāni: MV vārdiem sakot, iegūt milzīgu "edge" mācībās, mazliet ķīmijas asinīs un līdz ar to arī izveseļošanās, cīnīties par akadēmisko godīgumu vai vismaz paskatīties, vai tas ir iespējams, kino, mūzika un literatūra, sociālā dzīve, šahs, naktslokāli, ja iespējams, tad arī lauki, galda spēles un scoring potential, projekts "Teksti", tā un šitā.
Un, jā, to visu soli pa solim. Pirmais solis ir sperts: Jean Grae, Afro Samurai un izlasīts Brave New World (kopumā pat ne tik ļoti phe, cik likās darba vidū).

Dziļākais combat-based RPG, kādu esmu spēlējis. Mr Tomas Biskup, paldies Jums par ADOM, kas neapnīk, kurā ir permanentas nāves, kurā nav dialogu, kurā nav grafikas, kurā ir tik daudz iemeslu to ienīst, bet kas tāpat ir jāmīl, jāmīl, jāmīl par to, ka, ja šo te taisītu vairāki cilvēki ar šeideriem, kuriem par to maksātu, tā būtu visu laiku labākais laika kavēklis. Bet arī šobrīd ir Pastkaršu datorizklaižu Top 10 of all times. Un doma, ka kāds par ADOM vēl nezina (ir bijuši astoņi gadi, lai to iepazītu), mani piespiež par to stāstīt.
Bezmaksas lejupielāde Mac-iem, Linux-iem un Windows-iem. Aiziet!
Un, cibiņ, kāds ir Jūsu high-score bez blēdīšanās, kopējot save-game-us?

Man ļoti patīk skatīties seriālus.
Šodien no rīta saņēmu Keitas Bītonas grāmatu un skatījos televizoru, ēdot brokastu pārslas. Šķiet, BBC (bet par kanālu negalvoju) rādīja raidījumu par sieviešu lomu Lielbritānijas televīzijā: no "ejiet atpakaļ mājās, nolādētās feministes" mājsaimnieču raidījumiem četrdesmito beigās uz "pērciet Persil" reklāmām uz pārdramatizētām ziepju operām uz "sociālā kritika, bļe" ziepju operām un komēdijām uz "sieviete - detektīvs, sieviete - spiegs" emancipācijas pus-bojevikiem uz "viņas māk būt arī nopietnas" ziņu diktorēm uz "Tečeres frizūra, Tečeres domas" talk-show vadītājām uz vēl citiem "laužam tabu par laulības dzīvi" seriāliem uz "sekss, lielpilsēta un bīstamās mājsaimnieces" Sievete 2000+.
Protams, skatītāja acs vienmēr ir subjektīva, un no šī saraksta SC lietotājs izvēlējās tikai vienu seriālu. Jo tajā bija glīta spiegu sieviete krāsainos septiņdesmito kostīmos / treniņtērpos (attēls melnbalts). Izvēle, protams, netika nožēlota, tādēļ piedāvāju:

Kāpēc izdzēsta komūna "Acs"? Vai esmu palaidis ko garām?

Klau, dāmas un kungi, Sviesta Cibas prāti, kas pietuvināti LU vai citām augstākās izglītības institūcijām: kas notiek ar Akadēmiskā godīguma centru?
Plašsaziņas tīmeklī no 2007. gada nav ne vārdiņa, un izskatās, ka projekts ir atradis savu galu līdz ar publiskās apspriešanas beigām. SSE Riga, kas to visu uzsāka, mājaslapā ir NADA, NOTHING: pie atslēgvārdiem 'academic integrity' meklētājā parādās lapa, kurā konstatē kaut kāda darbinieka saistību ar AGC, bet 'plagiarism' vispār neuzrāda rezultātus. Nelieši.
Bet es šobrīd lasu draņķīgus piecus gadus vecus pētījumus un audzēju sevī dusmas. Varētu pat saņemt mazliet mazāku algu un ieguldīt mazliet vairāk darba nākamos, teiksim, trīsdesmit gadus, lai samazinātu tos cipariņus, vismaz LU SZF.
Starp citu, joprojām gaidu anonīmus / neanonīmus stāstus par to, kāda ir akadēmiskā godīguma nozīme tur, uz ielām, īstajā dzīvē. Vai tas tiek push-ots (pēc tās nelaimīgās Jura Rozenvalda lekcijas sāk likties, ka akadēmiskā noziedzība ir visai pieņemama arī akadēmiķiem), vai to dara daudzi, vai tas ir t3h kewlz, vai, vai, vaivaivai?

UPD 2:09 Haha, tikko pārskatīju LU SZF mājaslapu. Akadēmiskais godīgums minēts kā 14. apakšpunkts LU SZF stratēģijas apakšsadaļā "Studijas". Fuck that shit.
Vēl lasu arī šo (JURIDISKĀ fakultāte? tā, kurā mācās darboties ar likumiem?) un jūtos aizvien sliktāk. Way to go, dārgais biedr Pastkartes, way to spend a bloody Friday evening.
UPD 2:23 Jackpot šī vakara vēlajām stundām un rītdienai.
UPD 3:19 Pēc pāris minūšu meklēšanas RTU mājaslapā nav atrodamas instances, kurās būtu pieminēts plaģiātisms vai akadēmiskais godīgums. Es ceru, ka tas ir tādēļ, ka šajā universitātē šī problēma ir mazāk sāpīga.
UPD 3:22 Tomēr ir kaut kas šāds.