( Pārgaismots un izplūdis attēls )

Es esmu solījis rakstīt daudz. Un, rau!, es to arī daru.
Es nebūšu spējīgs daudz uzrakstīt par acīm, jo tad, kad man būtu bijis tās jāvēro un jāpiemeklē tēlaini izteiksmes līdzekļi, es biju nenormāli samulsis un izsists no sliedēm, ķiķināju, skatījos ar sajūsmu un apbrīnu. Un, jā.
Spāņu restorāns Mančesterā. Pie blakus galdiņa apsēžas nesens (visu, ko es varētu nezināt, bet rakstu, ka zinu, es nezinu, es pamatoti minu) pāris. Puika mazliet atgādina Dr House, bet ne Lauriju pašu, dāma ar neprātīgi masīviem sejas vaibstiem (vaigu kauli, zods, piere, deguns) un platiem pleciem. Abi runā angliski ar akcentu, dāma ir no Pireneju pussalas (melni mati, melnas acis), puika varētu būt no Beneluksa valstīm.
Un tad parādās dāmas acis. Neprātīgi dziļas, pilnas maiguma, mīlestības, klusas apbrīnas. Un viss, masīvā seja pazūd, ir tikai acis. Es sēžu uz vienas taisnes ar puiku un dāmu, līdz ar to iegūstot visus skatienus, kas tēmēti uz puiku. Un mirstu nost. Un ik pa laikam piepaceltas uzacis (lieliski norobežojošas acis no nesvarīgām detaļām), un, ah. Tas bija neprātīgi jauki. Labākās acis, kādas esmu redzējis.
Par sevi, es, šķiet, šovakar ielikšu fotografiju ar lietām. Daļēji lielīšanās fotografiju, daļēji aprakstošu fotografiju, daļēji "kā man iet un ko es dar" fotografiju. Bet nesolu.
Maikla Oukšota (Oakeshott) "Rationality in Politics" varētu būt viena no vērtīgākajām lietām, ko esmu lasījis šeit. Jo, kamēr Markss un Mills, un kas tik vēl ne skaisti izklāsta loģiskus argumentus par to, kā lietām jābūt, Oukšots apstrīd loģisku argumentu spēku kā tādu. Un tas tādam loģikai padevīgi kalpojošam (vismaz zinātnēs) jaunietim kā man ir izaicinājums.
Es tikko sapratu, ka "kā" un "nekā" lietojumi un ar tiem saistītā interpunkcija man sagādā problēmas.

Par sevi uzrakstīšu mazliet vēlāk. Tas ir, pēc lekcijas un pusdienām.
Bet tagad dalieties manā sajūsmā, jo pirms pāris dienām (nu jau kādas nedēļas) iznāca Dan Le Sac VS Scroobius Pip albums "Angles". Jūsu padevīgā autora pagaidām mīļākais hip-hopa albums, bet, jā, man jau nav arī nekādas dižās hip-hopa klausīšanās pieredzes.

Paredzams, aizej uz viņiem kaut kad tuvākajās dienās.

Pabeidzu darbu ap šorīt ap četriem. Viss, tagad mieriņš. Pāris nedēļu mieriņš bez uzstājīgiem deadline-s. Pāris nedēļu mieriņš bez ierobežojumiem un daudz literatūras (pārsvarā akadēmiskas, bet neprātīgi patīkamas).
Un, ja Jūs vēlaties ieskatu manā mieriņā, Amiina - Rugla:

Man nepatīk rīti, kad nevaru aizmigt, bet neesmu arī izgulējies. Jāskatās spogulī un jādomā par savu vizuālo tēlu, jānoskujas un jāizmazgā mati, citādi nakts ir lasāma sejā.
Un šodien es gludināšu visas savas drēbes, izņemot zeķes un paukošanās bikses. Un sakopšu savu istabu. Un sākšu baudīt mieriņu, mieriņu, mieriņu.
Bet tas tikai tad, kad būs nokārtotas saistības ar Politics Department.

Es zinu, ka vēlos pabeigt pēdējo nodaļu "The Enchantress of Florence". Es zinu, ka man uz rītdienu uzdots divus tūkstošus vārdu garš literatūras apskats par imigrāciju Lielbritānijā, bet to es nevēlos sākt. Un esmu atlicis uz pēdējo dienu.
Šodien debate par situāciju Sudānā, ravioli pusdienās, stress un izlaista paukošanas nodarbība.
Gribas laiski žēloties un neko nedarīt lietas labā - tas ļoti labi apraksta visu, kas saistīts ar manu empīriskās politikas priekšmetu. Un šī vēlme šodien sasniedza savu kulmināciju.

There is no particular wisdom in the East. (..) All human beings are foolish to the same degree. /SR/

Mazliet Devendras, mazliet džeza, daudz jaukuma.

Benjamin Wetherill

Carte Postale šodien spēlēja šahu, bija uz lekciju par Marksu, saņēma "Rushmore" scenāriju, mazliet pastrādāja, bet vēlāk ies uz A Hawk and A Hacksaw, debati par situāciju Birmā, lasīs Rušdi un ies gulēt.
CP jūnija sākumā paliks elegantā viesnīcā Mančesterā, kas atrodas piecsimts metrus no vietas, kur viņš dzēra savu mīļāko baltvīnu.
Sarunas par epifenomenoloģiju, kurās es vairāk klausos, jo esmu pārstājis iet uz kolēģa filosofijas lekcijām (jāceļas pusdeviņos).
Man aiz loga joprojām ir puskaili studenti, waterfights, krikets un pikniki. Neomulīgi.
Un man ir awesome vērtējums esejai par "pilsoņu karu ekonomiskajiem cēloņiem", alkatību un nevienlīdzību.
Es staigāju ar piemiegtām acīm.

Haha, katra rindiņa šajā ierakstā ir pretencioza. Un nevis uz to, ka es pārstāvu kādas patiesības, bet uz to, ka esmu lielisks high-brow vīrietis.

A-kārt, šodien ir mana tēva dzimšanas diena, bet vakar bija Mātes diena.
B-kārt, šodien man pateica, ka darbam, kam (manuprāt) bija deadline rīt, ir deadline (patiesais) piektdien.
C-kārt, esmu emocionāli saviļņots.
Vai kādam ir šaubas, ka es dzeru skotu viskiju? Ja ir, es tās varu kliedēt.
Nopirku papīru un mapi lugai. Jo šeit man nebija bloknota.
Saņēmu "Arābijas Lorensu" un Rušdi jauno darbu. Mans first encounter ar Salmanu ir aprakstāms vārdiem: "sajūsmā neesmu, bet lasu, lasu ar aizrautību un patiku".
Atradu veikalu, kurā indie-society puika strādā par pārdevēju un uzdod līdz-pārdevēj-dāmai jautājumus par viņas gaumi puikās. Iegādājos sērijas "World of Art" grāmatas par Magritu un sirreālismu.
Atradu savu mīļāko baltvīnu un aizmirsu tā nosaukuma. Bija baltā Rioja, 2005. gads. Ja man parādītu nosaukumu (šķiet, tajā figurēja personvārds), atcerētos.
Mani pirmoreiz fascinēja dāmas acis. Tā, ka man bija "Viss. Beigas. Viss." Tādas acis, aprakstīšu tad, kad nebūs viskija.
Un vēl daudz, daudz notikumu.
Piedod, dārgais lasītāj, ka nerakstu. Mana empīriskās politikas priekšmeta uzdevumi mani nomāc.
Emocionālais saviļņojums un visbiežāk pārlasītās īsziņas pasaulē.
Au revoir!
Līdz rītam!
Dalījums rindiņās pārāk uzstājīgs.

Zviedru dāmas ir manu dienu un manu sapņu skaņu celiņos.

Hello Saferide


Frida Hyvönen


un, ja arī Jūs sekojat līdzi Noah and the Whale, viņi ir arī The A Sides, tikai bungām beidzot pielikti šķīvji un mūzika nav tik mīlīga.

Es pēdējā laikā redzu skaistus cilvēkus savos sapņos. Paldies El Perro Del Mar.