Varbūt pārtraukt skaitīt laiku. Nedēļas, mēneši. Sfumato izjūta vēderā un salocītās debesīs, kuras ir uz pieres. Tāpat kā matu kļūst mazāk arī laiks savelkas. Kā brūce aizsienas ar smalkiem ādas valdziņiem.
Jūgendstils drēbēs. Attopos autobusā uz plaukstas nesam mazu skudru. Lasīju un lasīšu dzeju, dzeju, dzeju. Un domāšu par tām kazām, kuras ganās salā un tad
"(..) tik tikko paceļas kaza pāri tīrajiem burtiem, pāri
mūsu grūtsirdības maigajam un baismīgajam veidolam." (Erbertu Elders)