Dienas prieciņi

Tagad man sākt šķist, ka saprotu kāpēc dzīve bez dzīvniekiem varētu būt patīkamāka. No animals, no problems!
Man jau vakar bija nelāgs piedzīvojums ar paipalām - gribēju tām piedāvāt maizi un kļuvu par liecinieci ainai, kā Anatolijs sāka dzenāt vienu no paipalām tik ļoti,ka tā metās restēs un pēc tam izmisumā izlidoja pa atvērtajām būra durvīm un man sagādāja lieliskus pakaļdzīšanās priekus lidojot tik tiešām tālu un vairākas reizes. Mēs to tomēr atstājām būrī pie visām, kas izrādījās kļūda, jo šorīt viņu atradām ar pavisam asiņainu galvu. Viņa uzreiz tika nogādāta kastē uz istabu, bet Anatolijs drošības pēc ielikts blakusbūrī. Tagad mums ir 2 bēdīgas un sabijušās paipalas, viens traks paipals, kas blēj kā traks un viena, kas izskatās kā no šausmu filmas un jāārstē. Vēl nesen viņas visas kopā bija tik laimīgas!
Tagad neatliek nekas cits, kā rakāties pa putnkopju forumiem.

tieši tāda, kādas mēdz piegādāt Vita. Mūsu kadtur, pirms kāda mēneša pirktā mazā paipalu sabiedrība ar mums ir izveidojusi atgriezenisko saiti un piedāvājusi pirmo pašu dēto olu. Ak, kaut es būtu klāt, mans ieteikums bija to tūlīt pat novārīt un svinīgi sadalīt starp visiem klātesošajiem, ne mazāk kā 3 cilvēkiem. Kādam būs jāsaka arī svētku uzruna.