Dienas prieciņi

Generālmēģinājums. Man prieks, ka tantiņām aiz aizkustinājuma bira asaras kā viņas autobusā atzinās, bet man gan drīzāk liekas, ka šis meģinājums nebija izdevies. Mēs vienubrīd sajaucām (un es domāju, ka lielo kori samusināt nevar!) un daži dīvaiņi vislaik vēcinājās ar rokām vietā un nevietā. Vispār, dziesmusvētki aizvien vairāk bīdās uz to, lai būtu daudz specefektu, tā nomācot kvalitatīvu dziedājumu. Bet ir labi, viņus sarāja. Vispār, mūsu kora blūzēs nav iespējams izdarīt kustības, kas prasa roku pacelšanu uz augšu.

Diena bija lieliska, pilna ar emocijām, bet, lai ko tas par mani liecinātu, es raudāju vienīgi brīdī, kad sapratu, ka mana frizūra ir galīgi draņķīga un pēc asarām tā saņēmās. Savādāk, "es esot bijusi starojoša". Cerēsim. Visjaukākais, es, pretēji saviem principiem, ļāvu Š. sevi pierunāt un dejot ar viņu viņa alkohola deju. Twice. Tās laikam būs pēdējā laika labākās atmiņas. Vēl bija arī R. S., kurš mani bija okupējis un dejot sauca gandrīz vislaik, ja vien ar mani nerunāja, bet ar viņu tik labi nevedās un tā dēļ arī pie citiem bij grūti tikt. Bet alkohola deja! Vispār, es neko daudz neatceros, tas bija sen, emocijas noplakušas (jo rakstīts 20.06).
Es domātu, ka tas nekad nav noticis un ir nosapņots, bet muguru atliecot atpakaļ, tā patīkami smeldz un apliecina, ka kaut kas bija gan. Es dejoju!

Yesterday was just fabulous!

And I now pronounce me as a possessor of ROCKS!