Dienas prieciņi - Post a comment

Diena bija lieliska, pilna ar emocijām, bet, lai ko tas par mani liecinātu, es raudāju vienīgi brīdī, kad sapratu, ka mana frizūra ir galīgi draņķīga un pēc asarām tā saņēmās. Savādāk, "es esot bijusi starojoša". Cerēsim. Visjaukākais, es, pretēji saviem principiem, ļāvu Š. sevi pierunāt un dejot ar viņu viņa alkohola deju. Twice. Tās laikam būs pēdējā laika labākās atmiņas. Vēl bija arī R. S., kurš mani bija okupējis un dejot sauca gandrīz vislaik, ja vien ar mani nerunāja, bet ar viņu tik labi nevedās un tā dēļ arī pie citiem bij grūti tikt. Bet alkohola deja! Vispār, es neko daudz neatceros, tas bija sen, emocijas noplakušas (jo rakstīts 20.06).
Es domātu, ka tas nekad nav noticis un ir nosapņots, bet muguru atliecot atpakaļ, tā patīkami smeldz un apliecina, ka kaut kas bija gan. Es dejoju!