Dienas prieciņi

Nav tā, ka es tikai filtrēju filmas, par spīti aukstumam, es arī izgāju ārā paskriet un pievārēju 4,5 kilometrus, un tad sāku staipīties pie trepēm. Tajā brīdī es redzēju krītošu zvaigzni. Goda vārds, tā bija krītoša zvaigzne, pat ja vēlāk, pētot debesis, man sāka šķist, ka zvigžņu vispār nav, ir tikai mirgojošas lidmašīnu gaismiņas.

Mana pēdējā laika lielākā apsēstība ir debesis. Šodien es braucot autobusā ievēroju, ka tās ir ļoti zilas, tā kā bērnu zīmējumos; nevis gaiss, bet bezgalīgi zila substance, kas ir mums apkārt. Un, ja pie loga noliecas pavisam zemu, pa to var redzēt tikai ierāmētu debesu laukumu, tas arī ir lielisks skats.

Ja man kādreiz būs pieejama funkcionējoša fototehnika, tad es katrā ziņā veikšu "debesis no mana loga" sesiju.

Un tad, kad es braucu no laukiem uz Rīgu, tad pa logu pie horizonta redzēju krāsu kombināciju sākot no apakšas - zilssarkansbalts. How cool is that?

Un iepriekš, kaut arī es skaidri redzēju sauli, un tā atradās nostāk, tādējādi sev nodrošinot perfektu alibi, debesīs bija novērojams arī mākonis, kurš no aizmugures bija spoži izgaismots. Sanāca tā (lasot no kreisās) - mākonisbaltssarkanssaulesspožs. Diez kā sauc šito parādību? Ir dzirdēti visādi optiskie fenomeni, bet par šo gan līdz šim neko nenojautu...

Optical phenomena ir lieta, kurā es varētu ieguldīt vairāk laika. Šis varētu būt kaut kas līdzīgs "sun dog", bet šai teorijai ir trūkumi.