Garciems
« previous entry | next entry »
Aug. 4th, 2010 | 09:55 pm
Man bija Vitu jāved uz jūru, un viņa, noklausījusies visas iespējas, ievēlējās tieši šo visvienkāršāko un garlaicīgāko variantu, kaut arī ne nepatīkamāko. Tiesa, mēs izbraucām vēlu, jo varen ilgi sev veikalā izraudzījāmies drēbītes, bet tas bija to vērts. Jo tad, kad mēs tur nonācām, bija tik apmācies, ka sāka līt un mēs sēdējām krastā un ēdām cepumus un krieviņš mums piedāvāja siltu tēju. Un pēc tam laiks bija pietiekami labs, lai taisītu smilšu pilis, kas iebruka un drīzāk līdzinājās stacijas tualetēm un smilšu bruņurupuci, ko no jūras glāba viļņu novadgrāvis. Ģeniāls arhitonikas sasniegums. Un atpakaļceļā es neatgriezeniski Vitu samaitāju un sāku mācīt viņu atšķirt mašīnu markas. Ielas nekad vairs nebūs tādas kā senāk.