Dienas prieciņi - April 7th, 2011

Mani ir noķērusi šī dziesma:
http://www.youtube.com/watch?v=WhoPPnDiY5c&feature=relmfu

Un tā sieviete mani iedvesmo dejot. Funny, isn't ?

Tas ir tik sasodīti skumji, ka es nebiju skolā tajā dienā kad mācīja draudzēties, jo šitas laikam nav manu dabisko talantu sarakstā. Es varu ar cilvēkiem neveikli parunāties, bet nemāku nojaukt robežu, kad otrs cilvēks kļūst svarīgāks par garāmgājēju. Un man ir sajūta, ka visi no manis intuitīvi izvairās.

Iedomājieties, iedomājieties, šodien atkal lija un es atstāju savu mīlulīti kāpņutelpā, lai nožūst (vai tas ir nekrietni?) un pēc tam sāku uzpost, noslaucīt smiltis un tamlīdzīgi, un, iedomājieties, iedomājieties, nabadziņam ķēde sākusi rūsēt! Un viņš vispār tajā galā ir milzīgi milzīgi mess, bezmaz vai jājauc ārā, ja gribētos iztīrīt. Bet kāpēc gan lai gribētos, gan jau ka rīt tas atkal izskatīsies tieši tāds pats kā šodien pēc brauciena.