Dienas prieciņi - October 27th, 2010

Šodien mēs patiešām saskārāmies ar skarbo realitāti - mūsu ir maz. Un pēdējā stundā bijām tikai es un Džeina.
Un no rīta, ejot caur stockmann tuneli, es redzēju Žeņuku, kurš tur aizrautīgi spēlēja savu akordeonu. Sous le soleil du nord. Smuki sanāca.
Bet es gāju garām ātrāk, lai nepamana. Kaut arī, ja pamanīja - vienalga.

Jon Schmidt ir nežēlīgi iedvesmojošs, jāiet turpināt spēlēt klavieres. Kaut gan mana pašapziņa nu ir iemīta vismaz 20 pēdas zem zemes.
Bet mūziķi ir forši, vismaz pāris pakāpes augstākstāvoši dzīvnieki par mums, parastajiem vulgaris.