Ou est mon chemin
Oct. 27th, 2010 | 06:30 pm
From:: pamplemousse
Šodien mēs patiešām saskārāmies ar skarbo realitāti - mūsu ir maz. Un pēdējā stundā bijām tikai es un Džeina.
Un no rīta, ejot caur stockmann tuneli, es redzēju Žeņuku, kurš tur aizrautīgi spēlēja savu akordeonu. Sous le soleil du nord. Smuki sanāca.
Bet es gāju garām ātrāk, lai nepamana. Kaut arī, ja pamanīja - vienalga.
Un no rīta, ejot caur stockmann tuneli, es redzēju Žeņuku, kurš tur aizrautīgi spēlēja savu akordeonu. Sous le soleil du nord. Smuki sanāca.
Bet es gāju garām ātrāk, lai nepamana. Kaut arī, ja pamanīja - vienalga.