Dienas prieciņi - May 20th, 2010

Šorīt no rīta ierados skolā agrāk nekā vajadzētu, lai pieliktu le point final mūsu ielūgumiem - Elizabete no b ļoti smuki rakstīja adresātus uz aploksnēm un man iemācīja pareizi siet bantītes. Tagad mācēšu arī kā pieaugušie siet kurpes, yay! Bet par bantītēm, es pat nezinu, vai man to vajadzētu teikt mammai, kura tās sēja literally visu nakti...
Pēdējā ordinārā skolas diena, tā nebūs vairs nekad, nekad, vai nav sentimentāli?

I.V. "Jūs esat kā tādi apmulsuši, izzžmiegti citroni!"
Bet tā nemaz nav! Mēs nemaz neesam apmulsuši! Nē! Mums viss ir kārtībā! Jā, viss kā vajag!

Rietumos cilvēki vairāk meklē patiesību, viņi visu cenšas izpētīt līdz pēdējam, tāpēc zelta strandartjautājums, ja kāds kaut ko jaunu pastāsta ir pajautāt: "un jūs to redzat kā kaut ko pozitīvu vai negatīvu?". Tieši, nevis apmierināties ar to, ko var pēc konteksta noprast.

Ir tāda dīvaina filma "Waking life", kas ir pilnībā animēta un ko skatījāmies filosofijā. Es sēdēju blakus Maijai un viņa visu laiku šausminājās par to, cik grūti ir uztvert filmu, cilvēku izskats visu laiku mainās. Man tas pilnībā netraucēja, es pat neievērotu, bet interesanti, cik cilvēkiem tomēr ir atšķirīgas uztveres. Un, kaut kādā mērā viņai taisnība, filmu taisījuši dažādi mākslinieki un uz beigām kļūstot aizvien trakāk.