|
|
|
Novembris 12., 2010
18:26
vispār, šodien pusdienas pārtraukumā, sēžot kafūzī un dzerot vīnu, es atcerējos, ka man mājās ir rīsi. biju jamajos kaut kad vasarā nopircis. vajadzēja toreiz. tagad jau labu laiku barojos ar kartupeļiem dažādās variācijās un ir sakārojušās pārmaiņas. tad nu tagad jau kopš dienasvidus domāju, kamajamo man no tiem rīsiem sataisīt...
|
15:11
kā vienmēr... ja es kādreiz atļaujos kaut ko pateikt par nākotni (ko es vispār cenšos nedarīt) - piepildās 100%
nē, nu tā vispār ir baļšaja žopa...
|
Novembris 11., 2010
22:00
paliec
20:38
bļeģ, ja vēl ilgi būs šādi jāpišas,. lai tikai ielogotos cibā, tad par pirmo klientu rip papildināšanai kļūs deniss. vispirms viņu padarīšu skaistu. a to vsjo zajebala uže!
deniss
21:29 - back to work
i was absent for some time but now is back =)
//es jau neko... tikai... kārtējo reizi aizrijos dzerot lasīdams cibu...
|
20:38
bļeģ, ja vēl ilgi būs šādi jāpišas,. lai tikai ielogotos cibā, tad par pirmo klientu ![[info]](http://klab.lv/img/community.gif) rip papildināšanai kļūs ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) deniss. vispirms viņu padarīšu skaistu. a to vsjo zajebala uže!
|
17:19
khm... khm...
apskatīju, kas tad mani četājet. Fāterlandē kāds no Viersen; UK-ijā no Mančesteras; Tītarijā no Istambulas, Fiļipovnā no Quezon un Durlandē no Rīgas, Olaines, Ķekavas... kur ir palicījies četāķeļs no Edinburgas mhm?... un no Lausitz un Dresden, un Bauzen?... kāpēc šamajamie mani nelasī? čo za bezporjadok?
|
17:05
šīs nakts sapnis voše fantasķika. ieturēts labākajās padomju un akšen filmu tradīcijās. ij visādas šaušanas (kā klasiskā gangsterkino), ij kalni (kā tajā padomjlaiku Čeiza ekranizācijā), ij līķu kalni (kā jebkurā šekspiriādē) ta ij vēl pašās beigās laimīga dabošanās (kā klasiskā latviešu teijāterī). nu jā un es biju tas, kurš laimīgi dabūjās ;o) kaut ko tādu es nemāku ne uzrakstīt, ne izstāstīt, bet kaifs tāds, ka žēl bija pamosties... kaut jupis visus moboļņikus-djebiļņikus un modekļus parautu! šiten tāda dzīves netaisnība!...
|
Novembris 10., 2010
19:40
vienā no oranžajām lapām man piesūtīta šodien vēstūļa par hauku... inķeresno to kāk...
|
14:15
ielogoties cibā var ar grūtībām. izlogoties arī... tā teikt, ja tiec iekšā - ārā vairs netiksi.
|
Novembris 9., 2010
19:27
apskatījos tikko Latest posts... pēdējais ko izlasīju (vai šorīt agrāk iepukstētais) bija pukstēts: Nov 9 04:01... tā kā sāku justies tajos senajos laikos, kad cibiņu bija tik maz, ka visu cibu varēja izlasīt vakarā relatīvi īsā laikā... bet nu tīri normāli, ja cibas gļuku dēļ nav pat viena puksta minūtē. bet nu tas jau sāk izskatīties pēc apzināta genocīda.
|
14:18
tā uz ventilatoru pasūtīju savu sacepumu. tagad var arī mierīgi ķerties pie darba. btw., vai kādam ir ienācis prātā, ka aiziešanu uz veikalu, lai nopirktu galdu (personiskai lietošanai, personiskajam miteklim), priekšniecība noformē, kā iziešanu no darba vietas darba darīšanās, lai veikalā iztērētais laiks tiktu ieskaitīts darba laikā? ;o) es nebiju iedomājies, ka tā arī var. bet personisko vajadzību apmierināšana veikalā tā arī tika noformēta. šodien.
|
11:02
aizrijos ar kafiju un gandrīz nosprāgu pie datora sēžot.
šādu ģenialitāti es vēl nebiju redzējis: "..viņas pieļauj lielu kļūdu, ņemot savā gultā dēlus. Tā arī izaug homoseksuāļi, jo viņiem jau no bērnības apnīk sievietes smarža," uzskata Kallasta. (c) mango raksts "Zēni kļūst par gejiem, guļot mātes gultā"
|
Novembris 8., 2010
11:43
kad ieraudzīju ventilātoru,- āššš... čuķļi ne ar atkārtu žokli no krēsla zem galda pašļūcu. ja to ģenerē nejaušību ģenerators, tad - kas ir nejaušība?
|
Novembris 7., 2010
10:31
šaismīgi interesanta vešč ir tā map loco, kuru esmu ieviesis. ja man tamajamā apgalvo, ka mani ir lasījis kāds no Fāterlandes, man ir aizdomas, kurš mani lasa, bet nav piefreidojis. ja man uzrāda, ka Lasītājs ir bijis no Rīgas, man arī ir aizdomās turamais (pareizāk sakot, pat vairāki), tā pat ar Salaspili vai ja manu cibu ir virinājis kāds no UK-istiem. bet tad, kad manu cibu ir pavirinājis kāds, kurš skaitās, ka pašreiz atrodas Filipīnās... vienkārši pilnīgs ideju trūkums; absolūts wtf...
|
Novembris 6., 2010
21:38
fūūūū... labi, ka fedrs ir atpakaļ. sāku jau domāt, ka jāpiezvana. tagad vēl tikai fjokla palikusi, par kuru jādomā. tobišs... zvanīt meitenei vai nē...
|
Novembris 5., 2010
17:32
nokaitināja mani šodien meiļu programza. nācās tamai izskalot visu, kas būtu programzai lamājams par smadzeņiem... viss tikai tāpēc, ka datora restartēšana nelīdzēja, bet cibā es redzēju sev veltītu komentāru un man par tā eksistenci vispirms būtu bijis jāuzin e-pastā nevis cibā.
|
16:39
šodien gadījās neliels piedzīvojums. atnācu no sapulces (nu mums katru piekdienu ir visdarbinieku sapulce un tā notiek ēkā, kur' vietējā priekšniecība sēž), atslēdzu tās ēkas duravas, kurās es strādāju, velku no slēdzenes ārā atslēgu un puse no atslēgas paliek iekšā slēdzenē... [un šijā valstī ir taisīts tā, ka durvis no ārpuses var attaisīt tikai ar atslēgu, ne tā kā pie mums, pagriežot kliņķi]. vobšem stāvu es tur tā un blenžu uz to, ēēēē... nu jau jāsaka, bleķa gabalu, kas reiz bija atslēga, un mēģinu saprast, kas tad īsti ir noticis. ja man kāds būtu stāstījis, ka puse atslēgas var vienkārši palikt slēdzenē, kad tā tiek vilkta ārā, es nebūtu tādam notikumam ticējis, bet, ja tas notiek ar mani pašu... nu lab' es tur fiksi sāku saabražaķ; nostiprināju durvis, lai citi kolēģi varētu tikt iekšā un gāju meklēt kādu vietējo, kuram paprasīt, kam tagad īsti ir jāzvana, lai durvis tiktu padarītas lietojamas un kā es varu noorganizēt to, lai man pašam būtu atslēga un iespēja tikt iekšā darbā. vobšem viss atrisinājās fiksi. pāris stulbu jautājumu un zvans Frau D.. daļše man bija jāiet pie Frau D. pēc atslēgas; ij pa to laiku, kamēr es ļepatoju cauri pilsētai, Frau D. noorganizēja, ka tiek izsaukts atslēdznieks, kurš skaitās, ka ir atbildīgs par to ēku, kuras durvīs manas atslēgas gabals palika. dabūjis atslēgu atnācu tapakaļ un atslēdznieks jau ap slēdzeni cīnījās... bet kas par smuku puisi... katru dienu tik brīnišķīgus vīriešus redzēt negadās... tagad domāju, ka vajag speciāli salauzt atslēgu, lai viņu vēl kaut reizi redzētu... un pie tam... viņš ir mana vecuma... prosta iģeļnijs... kamēr šams ap slēdzeni cīnījās, es tur pat blakus stāvēju un vārda tiešajā nozīmē - palēnām kusu...
|
Novembris 3., 2010
16:18
taks...
načaļstvo šodien man izteica draudus... attiecībā uz zīmēšanu. man nākšoties pāriet jaunā kvalitātē, vai kā nu tur to pareizi jāsauc. man būs jāzīmē ar tušu...
a es ta vispārībā zīmēt nemāku...
|
Novembris 1., 2010
10:24
vakarvakarā atcerējos, ka sen (nu vismaz gadus trīs, ja ne vēl vairāk) neesmu ēdis pildītas olas. ij sakārojās. v rezuļtaķe jēmu un taisīju majonēzi. pirmo reizi mūžā. rezultāts nesanāca gluži tāds, kādu es gribēju, bet kā teikt pirmie kucēni - jāslīcina. tā manis sataisītā majonēze iznāca par kreptīgu, jāmēģina būs sataisīt ko maigāku, bet nu vismaz paša sataisītajam variantam nebija klāt tā drausmīgā vecas trauklupatas garša, kas ir veikalos nopērkamajām majonēzēm (nu vismaz neviena līdz šim Fāterlandē pirktā majonēze nav bijusi ēdama). nu un, jā, man sataisījās vairāk majonēzes, nekā vajadzēja olām. i tavo, tagad ir jādomā, kā šamo utilizēt, kamēr vēl ir lietojama pārtikā, jo nekādus konservantus Ečorts zina kas klāt tur neesmu piemaisījis.
|
Oktobris 27., 2010
17:13
palasīju par aktuālo... lai arī laiku pa laikam bija vēlēšanās paburkšķēt uz atsevišķiem postiem un reaģēt uz dažiem komentāriem, nolēmu savus pirkstiņus paturēt tālāk no tastitūras. bet tas jau nenozīmē, ka virsplecu dekoratīvajā elementā zobratiņi būtu pārstājuši griezties... tad nu gala beigās nolēmu nedaudz iepirst savā smilšu kastē. un ne gluži par to, kas ir noticis, kas vēl nav pierādīts un kuram ir vai nav taisnība un kā es vērtēju tādu vai citādu rīcību. vienkārši esmu pārāk liels ciniķis... bet nu te pat cibas ārēs tika piesaukti instinki, bioloģija un dzīvnieku uzvedība u.t.t.... tad nu es par to piesaukto, bet ne par pašu notikušo.
ir vecāku instinkts un tas liek rūpēties par mazuļiem. dabai vajag, lai pieaugušie īpatņi nodrošina maksimāli labus apstākļus, lai mazulis spētu sasniegt dzimumbriedumu.
dzimuminstinkts uz mazuļiem nedarbojas.
dzimuminstinkta apmierināšana ir tad, kad ir divi griboši.
ja viens ir negribošs, bet kopošanās notiek, tad tam nav nekāda sakara ar dzimuminstinktu.
kā te jau cibā tika minēts, tad runa ir par varu un tās demonstrēšanu. vienkārši es zinu, ka dzīvniekiem, sabiedriskās struktūras uzturēšanai barā, tiek izmantota arī kopošanās. proti, patriarhālām sugām, kur tēviņi ieņem hierarhijā augstāku stāvokli ir tiesības izdrāzt tos dzīvniekus, kas ieņam zemāku stāvokli (tēviņus, mātītes, mazuļus...). jebkuru zemākesošu īpatni, ja ir sajūta, ka vajag parādīt tam pienācīgo vietu barā. cilvēku sabiedrība ir baru kopums. sabiedrībā darbojas cilvēku radītie likumi. barā darbojas dabas radītie mehānismi... ja Homo sapiens pārstāvjiem virs pleciem esošā pumpa pilda tikai dekoratīvas funkcijas, tad šādu īpatņu pārstāvētā barā valdīs tie mehānismi, kas ir dabā sastopami sociāliem dzīvniekiem ar primitīvu sabiedrības uzbūvi.
P.S. un, jā, šodien man nav nekāda noskaņojuma ieslīgt diskusijās.
|
10:30
nu paturpināšu par to sapņu padarīšanu. tātad atkal bija ragansapnis. tikai šoreiz viss norisinājās mājā. tādā kārtīgā, senā ēkā ar augstajiem griestiem. ēkai vairāki stāvi un lifts. lifts ir āda īpaša ietaise, kas pārvietojas uz augšu un leju uz dažādiem stāviem, pēc vajadzības; lifts ir īpaši aprīkots ar gāzesplīti, uz kuras tiek gatavots ēdiens. raganas savkārt to ēdienu, kuru kaimiņi tur gatavo, fenderē. manā sapnī liftā uz gāzesplīts tika vārītas vistiņas. un es tās virtuozi no savas virtuves, izmantojot žilkas, ķeksēju ārā no katliņa un uzvilku pie sevis (jā, lai šī metode darbotos, liftam bija jāatrodas citā stāvā). tā nu lifts braukāja šurpu, turpu, bet es spēru vistiņas un cienāju ar tām pārējās raganas, kuras sēdēja viesistabā un risināja klasiskās raganu sarunas. visas raganas bija garās, kuplās, melnās kleitās, galvā cepures (arī melnas un fasons tāds kā poteriādē tā muldoņcepure, tikai bez muldamaparāta); visas raganas bija kalsnas, bet visslaidākais viduklis no visām raganām bija man :P
|
|
|