tikko novēlēju veseļoties. lai gan godīgāk būtu bijis teikt - izbaudi. dažkārt nav nekā patīkamāka, kā būt nedaudz sasirgušam. nopietni apsveru tuvākajā laikā šo prieku izbaudīt arī pati. diemžēl, augustā laikam nepagūšu. vēl tik daudz ko man gribētos pagūt augustā. ar tādu degsmi, it kā septembrī apritētu liktenīga robeža.
savādi, ka neaprit. rīt pilna diena ar neko. labi, ka vakarā jāspēlē eglē. bet kādēļ liekas, ka par spīti priekam, ko man tas sagādās, es, pa baronielu mājās ejot, jutīšos tukša un nogurusi.

upd. pat ja man dzīvē pietrūkst kāda prieka, viņa man tīri dāsni piedāvā dažādus surogātproduktus. pagaidu prieciņus. tikko sirsnīgi sasmējos. jo tikpat dziļi un sirsnīgi iztēlodamās rītdienu, gribēju rakstāmo pabeigt ar "walk me home". izklausījās pēc dziesmas nosaukuma, tādēļ iegūglēju. youtube kā pirmo izmeta balts uz zila rakstītās lirikas, kaut vai dziedi līdzi un, tētiņ, nezinu dziesmu, bet tik tiešām varētu gaudot līdzi sajūsmā par negaidīto saskaņu. dziesma kā 15 gadīgs skuķēns, salda un naiva. kā sevi no malas ieraudzīt.
un sasmējos. patiešām godīgi, ne tikai par sevi, bet ar sevi smējos kopā.
upd. dup. dup. starp citu, arī pie pagājušā ieraksta man beigās ienāca prātā frāze angliski, kas izklausījās pēc dziesmas nosaukuma. un arī toreiz, tā bija dziesma, kuru neatminos dzirdējusi, bet kas savā banānā tekstā tīri labi atbilda noskaņojumam. you left me sore. stilīga dziesma, starp citu. Todd Rundgren.