murkas, iedomāties nevarat, ir tā kā dziesmā "my favourite things", es vienkārši atgriežos pie lietām, kas man apkārt bija, piemēram, ģimnāzijā, un man arvien biežāk ir tā sajūta, ka esmu līksma, iemīlējusies, pat laimīga.
When the dog bites, when the bee stings,
when I'm feeling sad,
I simply remember my favorite things,
and then I don't feel so bad.
cik muļķīgi no manas puses tā pazaudēties. tikai mānīgi tagad, kaut kā tomēr jāpieradina arī tas, kas man ir tagad un nebija toreiz.
ai, murkas, bez maz vai bučas.