neko nevar rakstīt. nedz par trešdienu, nedz vakardienu, pat nerakstāms, ar ko braucu vakar vilcienā, kurš pie Cēsīm sabrauca cilvēku. meklēju ziņās vairāk, atradu šo. nezinu.
kad biju maza, liku ausi pie sliedēm, lai dzirdētu, cik tālu vēl vilciens. tad mani sarāja tā, ka vēl tagad ir bail no visiem sliežainajiem transportiem. un vienlaikus ļoti, ļoti.