vakar vispār bija ļoti produktīva migšana. šķiet pat simfoniju uztaisīju. ģeniālu turklāt. labi, ka šorīt vairs neatminējos.
domāju par to savu loga vēršanu naktī. (baigi gaišas tās naktis vispār) un domāju, ka es nekad neesmu uzdrošinājusies izlikt abas kājas laukā. iedomājos, ka es tā varētu vienreiz naktī izgāzties pa logu un iekrist jasmīnos. tad ietu vienā kreklā klauvēties gar logiem, lai laiž mani iekšā un jautāta, ko es daru ārā, atbildētu - izkritu.
kas cits mani smīdinās, ja ne pati. izkritu, hehe, ko tu neteiks.
tā vienkārši
visu vajag vienkārši