From: joriks	Date: 2. Janvāris 2005 - 13:49		(Link)

bet tā ir dzīve, nebūs tā, ka vsu lauku viss ies kā pa gludu līniju uz to nav ko cerēt un nevajag pēc tā alkt. vai tu maz tad atpazītu laimes brīžus ja tev nebūtu arī nelaimju un neveiksmu tavā dzīvē. tā vienkārši ir - lai izjustu pozitīvo, vajag piedzīvot arī negatīvo savādāk viss būs viena pelēka masa, kura atrodas 0 punktā! lūk tā!

par vārdiem, tas taču ir normāli (manā skatījumā), ka reizēm nezini ko teikt un ieliet daudzpunktus. ir taču brīži, kad tu to visu nespēj tā izteikt vārdos un liec citiem to vienkārši noprast vai arī paturi to emociju devu sev. izbaudi to visu pati pie sevi un jūties vienkārši laimīgi, pasmaidi pati sev. palutini sevi ar pašas piedzīvotām emocijām.

eh, novirzījos no temas jau! =)

	From: orissa	Date: 2. Janvāris 2005 - 19:52		(Link)

nemaz ar nenovirziijies... Paldies! Ja es mazaak runaaju ar cilveekiem, tad man uznaak shiis sajuutas, ka neesmu laimiiga - nu nemaz... bet, kad parunaajos... tad shkjiet tas viss aiziet otraa plaanaa...tad es atdodu sevi vaardiem un vinji mani nes...nes taalu un aatri... nudien nezinu, kaadeelj manii miit shis vientuliigas velninjsh, kursh gveljzh man muljkjiibas, pat tad, esmu draugu pulkaa...nudien nezinu, kaadeelj vajag, lai vaardi mani nes taalu un aatri...arii te man teoreetiski ir labi, nepavisam ne slikti... ekh, nezinu... taa shaadas domas uznaak un paariet, lai atkal atnaaktu un atkal aizietu...