bet tā ir dzīve, nebūs tā, ka vsu lauku viss ies kā pa gludu līniju uz to nav ko cerēt un nevajag pēc tā alkt. vai tu maz tad atpazītu laimes brīžus ja tev nebūtu arī nelaimju un neveiksmu tavā dzīvē. tā vienkārši ir - lai izjustu pozitīvo, vajag piedzīvot arī negatīvo savādāk viss būs viena pelēka masa, kura atrodas 0 punktā! lūk tā!

par vārdiem, tas taču ir normāli (manā skatījumā), ka reizēm nezini ko teikt un ieliet daudzpunktus. ir taču brīži, kad tu to visu nespēj tā izteikt vārdos un liec citiem to vienkārši noprast vai arī paturi to emociju devu sev. izbaudi to visu pati pie sevi un jūties vienkārši laimīgi, pasmaidi pati sev. palutini sevi ar pašas piedzīvotām emocijām.

eh, novirzījos no temas jau! =)