 |
Journal | Friends | Archive | User Info | memories |
optimiste - Ēdiens
| 25. Feb 2010 12:06 Ēdiens Izvārīju grūbu putru. Diemžēl esmu vienīgā ģimenē kam tā garšo. Cienītais to atdēdies laukos, bet bērni - skolā un dārziņā. Bet es bērnībā neko citu kā mannā putru neatceros un tad, kad mamma speciālajā bērnu veikalā bija dabūjusi griķu putriņu (bija tāda - paciņās ar sīkiem gaļas gabaliņiem iekšā) - nekas vairs nelikās garšīgāks par to....     | |
Comments:
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Grūbu putra ir dikti garda. Bet, jāatzīst, ka tikai mājās gatavotā. Bērnu dārzā tā vienmēr bija zilpelēka un klīsterīga, diezgan bezgaršīga. Bet mājās mamma un vecmāmiņa kaut kā citādāk gatavoja, bet man vēl pašai ir mistērija, kā izvairīties no grūbu nokrāsošanās zilā tonī.
Salasījos Delfos virtuves pamācībās un tur teikts, ka grūbam vienkārši jāiemācās notrāpīt pareizais ūdens daudzums un viss. Ieliek grūbas katliņā, aplej ar ūdeni, virsū liek vāciņu un vāra kamēr grūbas mīkstas un ūdens tajās ievārījies :) Galvenais - necilāt vācinu un nemaisīt - citadi grūbas salips. Jā un uzreiz japieliek šķipsniņa sāls.
Tieši tā arī izdarīju un sanāca lieliski, nekādu zilumu un lipumu :)
Tieši tā arī izdarīju un sanāca lieliski, nekādu zilumu un lipumu :)
IMHO tur ir tieši tas pats, kas rīsiem- ūdens vienu 4. pirksta falangu virs graudiem un neaiztikt, kamēr ūdens pazūd.