|
|
You are viewing 20 entries, 60 into the past 28. Maijs 201000:32: narkolepsīga diena.
mazliet tracinoši, ka vēlies kaut ko izlasīt, bet tās sasodītās burtu/vārdu rindiņas sāk dejot tango. ieskaties rīta saulei sejā, viņa Tavā un lēnām vilciena dipoņas pavadībā aizmiedz. pamosties un atklāj, ka grāmata vēl aizvien rokās, atkal centies, centies, bet sāk šķist, ka tās melnās tintes radībiņas smejas par Tevi. nemanot visi apkārtsēdošie biedri pasažieri nomainās katru reizi, kad atkal atver acis un centies saprast vai vēl esi mājās, vai brauc mājās, vai vispār.. bezjēgā skrien uz lekciju, jo jau zini, ka vienmēr notiek tā, ja esi laikā, tad nekas vēl nebūs sācies, bet, ja viltīgi būsi izlēmis pakavēt, tad noteikti viss būs sācies. protams, pusotrīgas stundas lekcija bija jānotur divas stundas, lai beidzot arī es būtu kādreiz aizmigusi lekcijas laikā. ļoti nepatīkami sapņot īsus murdziņus, mosties ar sajūtu, ka esi aizmidzis mājās pirms iešanas ārā un tūlīt nāks mā uzbuhņīt, bet, atverot acis, redzēt galīgi neomolīgu sienu, sadzirdēt monotōnāko balsi Pasaulē, saprast, ka tā pieder pasniedzējam, atlipināt galvu no galda un sāk gudrot, cik esi palaidis garām un kas vispār notiek. neizgulēšanās stulbums galvā un dusmas uz sevi, jo vienmēr esi spējis sevi apvaldīt šajā ziņā. beidzot pēdējā lekcija. nemaz tik ļoti garlaicīgi - Dekarts un Kants. bet diemžēl Tu visu to jau zini, sēdi pieklājīgi un klausies šī lektōra interpretācijā par Apgaismības laikmetu, paralēli meklējot glābiņu no aizmigšanas. tomēr notiek visbriesmīgākais - aizmiedz kā bomzis uz soliņa. pamosties, rokas un kājas vēl aizvien sakrustotas, bet viss stāvs mazliet nosliecies uz galda pusi. šķiet, pasniedzējs piefiksējis atmošanos, uzsmaida un turpina runāt vienā laidā, vienā laidā vien, līdz jau atkal Tava galva sākusi zvārstīties. šaušalīgi nepieklājīgs paskats gan jau bija. kauns sametās, bet daudz neko padarīt nevarēju, tikai cerēt, ka neesmu krākusi, ar kliedzieniem likusi saprast murgu saturu vai tml.. drukāju līdz burti sāka atgādināt kādu jaunu valodu. kad viss bija beidzies, sejā ievilkās tas mazgulēšanas nīgrums. mājupceļš bija bezgalīgs. likās, ka piecas reizes pamostos vienā un tai pašā stacijā. ar laiku jau tās sekoja viena otrai ļoti nesakārtotā veidā. kurš pagājušo piektdien, izbraucis pusei Jūrmalas cauri, teica, ka visas tās stacijas vienādas? laikam Kristīna. man bija gulēšanas kompaņjōns - blakussēdošais čalītis. brīžos, kad atvēru acis, palūkojos blakus, viņš arī atver un abi sekundi pablendzuši viens otrā ar totālo miega/bezmiega īdzīgumu, atgriezāmies katrs savā pasaulītē, lai pēc brīža atkal kopā pamostos. labi, ka man saskanēja ar vilciena galapunktu. ejot mājās jau atkal bija tā Fight Clubīgā sajūta, ka patiesībā vēl esmu vilcienā. vēl likās, ka vai nu esmu kaut ko aizmirsusi, vai apzagta. ziniet, tā sajūta nekad nepāriet, pat tad, kad esi visas mantas pārbaudījis. varbūt dvēseles, varbūt tikai laika zaudējums. jā, protams, bija forši beidzot mājās pagulēt savā gultiņā ar murrājošu Baltulīti uz krūtīm, bet ko tagad? patiesībā, organisms jau sen sācis protestēt par manām nelietīgajām izdarībām. nākas melot, ka drīz jau viss būs atkal labi. nav pārliecības. vispār nav pārliecības iekš nekā un neviena. mazliet sāku justies kā Lielais brālis. varbūt tāpēc, ka vienmēr esmu zinājusi ka viņam ir taisnība, bet atsakos ticēt. kā jau mēs visi.. jo visi zinam, ka viss ir sačakarēts [pieklājīgi sakot], viss ir viena liela diršana. tikai, lai mums vēl būtu jelkāda motivācija dzīvot, jātic, ka tās ir tikai depresīvas domas, ka patiesībā viss nemaz nav tik slikti un tas, kas ir, reiz labosies. šķiet, man sāk pietrūkt ielāpu. baigi vientulīga cīņa.
Mūzika: Incubus - Warning 26. Maijs 201020:46: a nu bet.
īsti jau nav ko vēstīt, mans mīļais iedomu lasītāj :D ja nu vienīgi, pirmdien bijām ar Eniju un Mārtiņu uz Budas centru, klausījām Arta lekciju, bet puncis sāpēja dēļ tiem garšīgajiem pelmeņiem, kas laikam tomēr nebija tik labi un vispār dupsim bija diskomforts tās abas stundas, labāk bija zālīte pie teātra, kur pastaigājās URĢIS :D pēc tam nācās pierunāties sevi nolaupīt, jo Mārtiņš uzdāvināja mazo Diānu F+ (1.attēlā), kas noveda pie lekciju kavējumiem un veselas kūkas aprīšanu nākošajā vakarā, jo termiņš šodien beidzās. šodien kaut kā tā.. nekā. pa savu galvu vien. a galvā neietilpst sesiju programma, tur mīlīgas vasaras nojausmas un vecie filozōfi čupojās. skatos, visi jau beidzot pa īstam ķeras lietām klāt, bet es labāk paklausos vecos Green Day hitņikus un sapņoju par jaunu sākumu, ko varbūt Likteņdāma izspēlēs man jau pēc pāris mēnešiem, kad viss šis jau būs laimīgi aiz muguras. un nav tuvumā neviena vairs tik bezatbildīga pacaņčika ar velosipēdu, kurš gribētu pavizināties šonakt pa aizdomīgiem šī Zemes pleķīša nostūriem.. vispār perimetrs diezgan garlaicīgs liekas, bet tas jau vecs stāsts. pārāk bieži murgoju, pārāk bieži degunasiņoju, pārāk bieži baidos no tā, ko pieķeru sevi vēlamies. varētu ārstēties ar mīļumu. vajag dakteri, recepti un īsto aptieku.
 1.attēls
vakars gan jau atkal īpaši neizcelsies. uzmet vienu saltō!
Mūzika: Green Day - Brain stew 24. Maijs 201000:48: centīšos atcerēties.
piektdiena.fakultātē bij' daudz apkampienu, buču un Vinnija Pūka konču, bij' brīnumkaste no Enijas un daudz ņammu, bunkurā šampanieša pasēdēšana un tad devos satikt savu Lielisko Sievieti ar kōlu, bet Enija uz mājām cept ruletkūkas. ar Sievieti nonācām 2.elpā, kur atkal nenoturējos un tērēju naudiņas, lai pašai prieks un daži procenti labdarībai aizietu. sēdējām saulītē un sagaidījām Mārtiņu, kurš iesēdināja autōmašīnā un aizveda mājiņās. ū, jā, klausījām NOPIRKTU jauno Deftones albūmu. tas nekas, ka jau ziljons reižu klausīts nelegāls. mājās ma-mā bija vēl priekus sagādājusi un vispār man prieks pa ausīm jau spiedās ārā. čammājāmies, kā jau tas mēdz ar mums notikt. beidzot braucām uz Dubultiem ar pilnu mašīnu visādu lietu. Kristīna, Gumpelis un Alise pievienojās, tad devāmies kempinga izlūkos un ar to arī sākās sviests :D kempings bija tas pats sviests :D atpedāļojās Janisels un devāmies cauri kempingam uz pludmali. odu mākoņi. pēc laiciņa devāmies pretī Enijai, pa ceļam satiekot Veračku. magazīns un atapkaļ uz pludmali. drīz vien Kristīnai bija jādodas prom, bet mēs, jau mazliet ieturējušies, sākām spēlēt kvadrātu. bāc, ir nenovecojošas lietas :D saule rietēja, sapratām, ka negribas nemaz tai kempingā čučēt. turpinājām spārdīt bumbu un ar savu prieku biedēt garāmgājējus. pie apvāršņa parādījās Lotte un pievienojās. kaut kad no tumsas iznira Helmuts un kāds zaudēja kvadrātā. pēc laika jau tika veidots nelegāls ugunskurs kāpās, kad Alise ar Gumpeli nolēma čāpot mājās. a odi turpināja kost dubšos. mazie meža dīvainīši ap ugunskuru sāka darīt smieklīgas lietas :D sāka kļūt gaišs un ar to arī miega deficīts lika sevi manīt. kad pazuda Helmuts? sarūmējāmies mašīnā, jo mums bija pietiekami adekvāts Mārtiņš, kurš veda mājās. pa ceļam atvadījāmies no Janiseļa pa logu, kurš mazliet lēnāk, bet minās mums pie sāniem. sakrita Enija, Verōnika un Lotte manā gultiņā, bet ar Mārtiņu izmantojām neizmantotos guļammaisus uz grīdas. sestdiena. aiz žalūzijām vēl aizvien rīts, bet grūti pamosties. pohulācīšiem tika izdalīts kefīrs un ziņots, ka drīz jau jābrauc. bija grūti saposties, bet tomēr kaut kā. Lotte teica čau un devās uz Sloku, savām vecajām mājām. mašīnā jau sēdēja Mārtiņš un ma-mā. aizmugurē saspiedās pohainās daiļavas - Enija , Verōnika un es. centos nemigt. pie Lielās pilsētas tirgus daiļavas atvadījās un tad ar Mārtiņu devos medīt ma-mā, kura aizrikšoja puķes pirkt. tam sekoja ceļu satiksmes pārkāpumi, steigšanās, līdz satikām filozōfu. Mārtiņš atvadījās un devās uz Labo pilsētu, bet mēs klusi tikām ielaisti jau iesāktajā māšeles kāzu ceremōnijas telpā. ļoti smalki viss. šķiet, Herbe, kurš, būdams vedējs, stāveja pie altāra un pamanīja, ka vienbrīd man acīs bija asaras. cilvēki, fotogrāfēšanās, ziedu kalni un malki šampanieša. ķiķināšanās ar filozōfu. tad Daiņa jeb māšeles vīra smalkie vecāki savā smalkajā mašīnā savietoja filozōfu, mā un mani ar Robčiku klēpī, lai vestu uz savu biroju, kur padzirdīja ar kafiju, padarīja savas lietas, uzzinājā, ka filozōfs nav mans puisis, bet gan brālis un tagad jau arī viņu radinieks. tur man sākās alerģija, kas tagad, man liekas, ir no tiem odu kodumiem. tas gan ir sīkums, bet nolādēts, kasās :D tad tikām aizvesti uz māšles mājām, kur 10.stāvā ir tik vājprātīgi šiks jumts! tāds vairākos stāvos ar taciņām, zālienu, ziediem un visu nepieciešamo smalki priecīgām izpriecām. un tas skats! viss centrs pie kājām. klājām galdus, visu sagatavojām, jo jaunlaulātie vēl bija aizvesti visādās izdarībās. sanāca cilvēki un gaidīja, kad pāris izgriezīs sev ceļu cauri palagam, kurš tika pārlīmēts pāri durvju ailai un paša pāra apzīmēts. tas bija diezgan forši, jo viņi vienā pusē zīmēja, bet mēs otrā pusē redzējām tikai to, kas tiek uzzīmēts. tad bija visādi tosti un vēl fotogrāfēšanās. uz brīdi likās, ka ģībšu, jo saule lija pāri, bet miesa juta, ka vakardienas izdzertais vēl nav nekur pazudis, bet nav prātīgas devas miega vai ēdmaņas bijis. tad nu ar filozōfu saņammājāmies, paķērām pa vīnam un gājām, kā jau vienmēr, no malas ķiķināties par visu. labi, visu laiku jau malā nenotupējām. nē, īstenībā, tiešām viss bija baigi jauki. daudz smieklu, saules un jaukuma. baigi foršs ir izaudzis Robčiks, kurš mani un filozōfu baroja no rokas, šķita saprotam visu, ko viņam pasaka un vispār, smaidīgs un mazliet vandālistisks pacaņčiks. šonedēļ viņam jau 2 gadiņi paliek, bet diemžēl vēl nerunā. bija ļoti jūsmīgi. noķēru līgavas pušķi, bet to līgavas kājas fufeli noķēra Herbe, kurš pēc brītiņa arī ziņoja, ka pāris tiek vests tālākās izklaidēs un turpinājums sekošot Ļeņingradā. tad nu sākās izklīšana. palīdzējām savākties un tad jau atkal ar filozōfu vizinājāmies šikajā mašīnā. mūs aizveda līdz Eižēnam jeb Mārtiņa vecās mītnes, jeb filozōfa tagadējās mītnes. atvadījāmies no Daiņa vecākiem un foršā Bobīša. pie filozōfa dzērām kafiju, tad jau korķējām vaļā noputējušas vīna pudeles un runājām par visu ko, par Eižēnu, kurš tobrīd tieši satikās ar mā, par to cik daudz izdzērām kāzās vīna, bet neko īsti nejutām, par visu, visu un tas bija neaprakstāmi jauki vairāku stundu garumā. pēc brīža pārnāca Eižēns un drīz arī klāt bija Mārtiņš. vēl drusku pasēdējām un tad devāmies uz Vecrīgu - filozōfs uz Ļeņingradu un mēs uz Depō. bijām Depō gestlistā, jo uzstājās Gumpeļu grupa jeb Everlong. bija pārsteidzoši labi. paši brīnijās, ka zāle pilna. pasēdējām ar viņiem un tad jau pēc laiciņa zvanīja filozōfs, lai dodamies uz Ļeniņgradu sagaidīt laulātos. tur satikām Kuņu un visus pārējos psihus. piedalījāmies nu jau pēdējās kāzu atraktivitātēs, noskatījāmies laulāto pirmo deju Gobziņa balss pavadījumā, pakomunicējām un devāmies atkal uz Depō, ar abiem Gumpeļiem nesām skaņasaparatūriņas uz Mārtiņa autō, tad atkal laikam Depō, kur satiku vēl dažus kādus 4-5gadus nesatiktos. bija atkal Ļeņigrada un atkal sennesatiktie. visādas izdarības. filozōfs aizdevās mājās, bet mēs jau atkal uz Depō. turpinājām pasēdēšanu. pie kaut kāda jocīga regeja dejoju basām ķepām ar meitenēm. deju zālē bārmenis izsniedza glāzīti ledus, lai būtu pelnutrauks. izsūcām pēdējos dzērienus un devāmies prom, jo jau lēnām viss tika slēgts ciet. Everlong meitenēm un zēniem nepatika Ļeņingradā, tāpēc meklējām pelmeņus, bet bijām klāt tikai 4.10 jeb 10min pēc slēgšanas. atlika hesburgers. miegaini ieturējāmies, lai dotos uz staciju. nezinu kādēļ, bet vismaz ieguvām automātkafiju šoferītim. čāpojām uz mašīnīti. tiešām ir kaut kas skaists tajos Lielās pilsētas rītos. man liekas, nebijām pat no centra vēl izbraukuši, kad jau saldi čučeju. jau otro rītu pēc kārtas piestājām pie manām mājām pavisam rīta agrumā neuzkrājuši pietiekamu devu miega. šoreiz beidzot bijām divatā. svētdiena. pirmo reizi pamodāmies pusdivos, kad man zvanīja filozōfs, lai apstiprinātu, ka viss ir kārtībā un tiešām ir bijis baigi jauki. mā jau otro dienu pēc kārtas gādīgi palīdzēja cīnīties ar pohucīti. aiz žalūzijām jau bija diena, bet atkal ierušinājos Mārtiņa azotē. pamodāmies ap septiņiem. šoreiz miegs bija spēcīgāks par ''bāc, dauniski nogulēta visa diena'' sajūtu. ieturējāmies un panūģojāmies. kaut kādā brīdi Mārtiņš tomēr saprata, ka vajag aizvest mašīnā atstāto mūzikas aparatūriņu Gumpelim un doties mājās. un beidzot paliku viena. pirmdiena.. ir jau oficiāli pienākusi. slinkums darīt tās vajadzīgās lietas. telefōns beidzot klusē un atpūšas, uz balkōna atstātie ceriņi un kastanis sažuvuši, grīda smilšaina, līgavas pušķis kalsts, dāvanas saliktas pa vietām, vienā čupā sakrāmēts saldumu kalns, mazais džambucis drūmi atgādina, ka sākas jauna nedēļa, bet miegs vairs īsti nenāk. taču esmu viens sasodīti laimīgs skuķis! to apzinoties, atkal jāsāk domāt par to, vai esmu to visu maz pelnījusi. bet, nē, labāk vēl šonakt baudīšu šo apmierinātību (: paldies Jums visiem par sveikumiem un jaukumiem!
smaids. Mūzika: RATM - People of the sun 20. Maijs 201021:36: Mārtiņš krastā, nīpli gaisā :D
biju aizmirsusi par filmu ''The Fall'' (2006). šoreiz acīs krita teolōģiskie elementi. burvīga filma! vispār, ir daudz burvīgu filmu :D labi, jāveic pēdējie sagatavošanās darbi, lai rīt pamostos Pasaulē, kur atkal ir fiziski sasniedzams Mārtiņš, bet pati jau ap 3.33 naktī būšu oficiāli kļuvusi vecāka :D laba diena bija man, lai laba diena ir arī Jums!
Mūzika: Deftones - Sextape 19. Maijs 201019:45: ne laika, ne telpas. bez vielām, bez Tevis.
vilcienā ap mani sēdēja pieci padzīvojuši ļaudis.
blakus sēdošais, vecais vīrs mums prasīja validōlu. pretī sēdošā kundze
uzsmaidīja, atteikdama, ka neesot. pēkšņi mūsu mazā kompānija nebija tikai
nedzīvu masku saujiņa. pie maniem otriem sāniem sēdošā kundze pēc mirkļa jau
čaukstināja tablešu plāksnīti, man deguna galā izstiepās vecā onkuļa raupjā
roka un, saņēmusi gaidīto, fiksi metās uz večuka muti. mēs bijām laimīgi -
krīze pārvarēta. biju ieslīgusi domās par atmiņu un zem-/bez-apziņu. tikko biju
ciemojusies pie Ilžuka, meistarojām figūriņas no plastikas un metām krāsnī.
bija jocīgi dzirdēt epizōdes atstāstu par to, ko esmu darījusi, bet neatceros.
nācās sarkt. likās, ka sāku atcerēties atsevišķus elementus - smaržu, sajūtu,
gaisa temperatūru. bet vairāk gan varētu būt, ka tagad cenšos to iztēloties. un
kur paliek no rīta izdziestošie sapņi, nodzertais laiks vai vienkārši jau
aizmirstas formulas, teōrijas, svešvārdi utt.? svarīgāk gan, kā un vai vispār tas
atgriezīsies? cik gan piesārņotas jau ir manas un Tavas smadzenes? lūk, tas
jaucās pa manu prātu, kad sajutu kaut ko gaužām neizskaidrojamu. netīši pavēros
uz blakus sēdošo večuku, kurš gan jau ap šo laiku jau sen bija nosūkājis savu
tabletīti. topašbrīd viņam no rokas izkrita saudzīgi turētais skoča rullis.
pretī sēdošā dāma pieliecās, pacēla, spieda to atpakaļ viņam rokā. jau tad
zināju, ka nav jēgas. večuka izbalējušās acis, no sāniem skatoties, likās
caurspīdīgas. tās nereaģēja. viņš bija sastindzis. dzirdēju, ka dāma maigi
jautā ''nu, vai pavisam slikti?''. atpakaļ rokā iespiestais skočs atkal
bezjēdzīgi nokrita uz zemes. nespēju novērst acis no večuka. sākās gaismu un
krāsu plejāde. jutu, ka apkārt jau lēnām mostas kņada. večuka žoklis lēnām
atslāba un atkārās, pār sažuvušo apakšlūpu sāka tecēt lipīga siekalu straumīte.
ja krūškurvis cilājās, tad tik nevarīgi, ka vilciena auļošana to vienkārši
neļāva samanīt. dzirdēju balsis: ''konduktōr, izsauciet ātros!'', ''kur es jums
te tagad izsaukšu?'', ''kurš ir priekšnieks šajā vilcienā?'', ''vai dieniņ..''.
nepārtrauktā siekalu strēle lēnām nonāca uz večuka bikšu priekšas un negribīgi
sūcās vecajā drānā. gaismas. gaismas. gribēju palikt viņam blakus. kāds vēra
vaļā logu. ''varbūt viņš jāapgulda?'', dzirdu. kāds piebakstīja pie pleca,
beidzot skatiens atlipa no večuka. neviens vairs te apkārt nesēdēja. mulsi
piecēlos un meklēju tuvāko brīvo vietu. nebija nevienas, kas pavērtu skatienam
gaismas. večuks palika aiz muguras. sēdēju un nezinu cik ilgs laiks pagāja, kad
attapos smokam. pēc mežonīgas ieelpas sadzirdēju večuka balsi. viņš mulsi
teica, ka viss būšot labi, lai tikai izlaižot Mellužos. kāds vēl piedāvāja
tomēr braukt līdz Slokai pie mediķiem, bet nē, nē, večukam viss bija labi. ejot
uz izeju, viņš pameta skatienu uz mani, es notrīcēju. atlikušo ceļa gabalu
nobraucu aizvērtām acīm.
stacijā cilvēku jezga. lēnām un lēnām viss ar vilni
atgriezās. līdzīgi kā tad, kad pēc īsā ōmītes apciemojuma, ko iztraucēja tas,
ka viņu veda prom ātrie, maziņa devos cauri Lielās pilsētas centram. todien
ōmīti redzēju pēdējo reizi. līdzīgi kā tad, kad pēc vectēva apciemojuma
slimnīcā un atskatīšanās kā viņš aizšūpojas atpakaļ uz savu palātu, devos cauri
savai pilsētai. vairs viņu dzīvu nekad tā arī nesastapu. tagad, par spīti pieredzei,
tas bija pārāk nekontrolējami. ik pa laikam mēģināju iet aizvērtām acīm, bet
tas nepalīdzēja pret visu pārējo. likās, ka raujos čokurā, tanī pašā laikā -
lidoju. lidoju, lai ātrāk tiktu prom. sākās transformācijas. varbūt dēļ agrāk
veiktajiem vielu eksperimentiem, varbūt dēļ hologrāfiskā Visuma. mūzika jau
neskanēja caur manām austiņām vien, tas nebija vasaras skaistums vien. gaišā
dienas laikā, šādos laikapstākļos reti kurš domā ļaunas domas. bet pienenes ir
diskō saules uz kātiņiem. un man nav tik lielas vēlmes vai varas pār vārdiem,
lai liktu izšauties tam visam cauri arī Tavam prātam. tā nu es devos bez
noteikta laika vai telpas, bez aizmirstām lietām uz Tevis. attapos pie varenās
jūras viļņiem. tā notiek, ja nenogriežas no mājup vedošā ceļa un aizmirstas vēl
uz 5min.
mājās jūtama virzība uz mieru. šādās dienās vislabāk
drēbes žāvēt, vienkārši tās uzvelkot uz sakarsušas miesas.
beidzot ir skaidrība par dažām lietām. un Likteņdāma
lutina ar visādiem sīkiem prieciņiem : dzejnieka sveiciens no dzejnieka,
Lottilla, Čīnō samazinātā kōpija, ģimenes ārsta esība un visādas jaukas
sagadīšanās.
gribu, lai Tu atceries,
ka vienmēr vari vairāk un labāk.
visus liekulīgos vai pieklājības melus un to falšos
īpašniekus esmu iemīļojusi baudīt kā ļoti izdevušās butafōrijas. Mūzika: The Jimi Hendrix Experience - Are you experienced? 07:50:
17. Maijs 201003:47: un man ir draugi :D
 tikai miega gan nav. Mūzika: 5'nizza - Ja s toboj 03:31:
Mūzika: Yann Tiersen - Qu'en reste-t-il 16. Maijs 201013:57: apnikuši vārdi.
pagājušajā nedēļā viss tikai sākās. bija nabtaisītāju diena [akušieres?], Lamanša dzimšanas diena, virpošana Undīnē, Aspazijas mājas hipijlietas, riteņbraukāšanās lietū un visādi citādi mazi jaukumi. šonedēļ miega maz. satiku Andri-Andri un sauļojāmies pie ābē dambja. beidzot maza nobīde no gredzena. smieklīgas lietas un daudz prieka. tad atpakaļ savā ganāmpulkā. ar telōgiem devāmies uz Vidzemi. pirmais lapsenes dzēliens mūžā pie 1944.gada uzspridzinātas, atjaunotas baznīcas ērģelēm. manu senču Dieva templis. visādas baznīciņas. kopumā skaisti. daba un vasara. sutoņa un darīšanās. vakars odu pavadībā. viesu māja. nekad nav paticis tas nosaukums. ugunskuri, mūzicēšanas, grādu izķēmotas sarunas un arī darbības. zem basajām pēdām lipīga zāle un virs izpūrušās galvas zvaigžņu jūra. ''virpuļi, virpuļi''. ļoti maz atceros. it kā jau tiešām pozitīvi un jauki bija. nesaku, ka viss. rīts ļoti jocīgs, bet labi, ka bija vēl kāds, kurš jutās tāpat un brokastu vietā sagādāja kompāniju zālienā, lai dalītos neaizgājušo grādu idiōtismā. ekskursija turpinājās un kaut kad arī sāka līt. ļoti sagribējās pabūt vienai. varbūt ar cerību aizmukt. bet bija jau jaukie cilvēki, kuri neļāva nokārt galvu. ''baudi dabu'' man teica. un Zvaneniekos [?] to varēja paveikt uz visiem 100, gūt arī citas aizkustinošas emōcijas. Lielā pilsēta sagaidīja ar lietus gāzienu. aizdevos ar dažiem uz vienu galeriju. tur rokās spieda vīna glāzes, nerimās, ja necienājies ar ņammām. tad viens čalītis rādīja apbrīnojamus trikus ar kārtīm, gredzenu un bumbiņām. vienīgais izskaidrojums - pārdevis dvēseli Sātanam. tā bija ļoti viltīga maģija. tad vairs mani nelaida mājās. vazāšanās bez programmiņas pa muzejnakts džunģļiem. cilvēku masas. pils. štukošana. alpīnistu siena. vēl cilvēki. apensmoka pagalms. burzmas. vājprāts un neizlēmība. beigās attapos mašīnā starp Madaru un Hariju. pie stūres [PASAULE IR MAZA] foršā Ieva un blakus smieklīgais brālis. Sarkanzvaigznes jumts. bieza migla un rīta tuvums ar vēl nakts gaismām un ritmiskiem vilcieniem. jocīgas lietas un sajūtas. bet smieklīgi. beigās Toma [?] pritōns ar laikam aklu kaķi. miegs uz autōsēdekļa. rīts vājprātā smieklīgs. mūsdienu jaunatne un tieku nogādāta līdz stacijai, kur gaidīja grāmatnīcas jaunumi un vāciešiem pilns vilciens. otrā elpa. faking, kāpēc gan nevarētu ne tikai rīkoties, bet arī justies kā egocentriska maita? kaut kā rīcība ar tām sajūtām nelīmējas. nerunājot jau par tukšo diršanu, ko tik skaisti piekopjam mēs visi.
atkāpe: ir lietas, par kurām publiskā telpā nerunā. ir situācijas, kad nav vairs jēgas runāt. ir izvēles iespējas un kļūdas. ir dzīve, kas māca, bet mums jāmācās mācīties. ir lietas, ko nevar izskaidrot, tikai just. ir pārāk daudz neizprotamā. ļoti nogurusi no šīm sāpēm. jānes savs krusts. tiek darīts, mīļie. pati sanagloju. neko citu teikt vai darīt nav manos spēkos. mīļi lūdzu, saprotiet. nav bijis mērķa sāpināt.
[kļūdas paliks, jo esmu gaužām sagurusi un galīgi nesaprotu, kas tagad jādara.]
Mūzika: Explosions In The Sky - The only moment we were alone 12. Maijs 201000:30:
un kaut kad nāks atkal burtu blāķis. Mūzika: The Kills - Fuck the people 7. Maijs 201017:36: a biz-biz mārīte starplodzē un nezinu kā palīdzēt.
16:41: vēl aizvien
un gan jau Mārtiņš vai jebkurš cits tagad, redzot ko daru, sadotu pa dupsi, bet neviens neredz. varbūt pat spētu atpirkties ar kakō, jo tā te tagad ir ļoti daudz.
4. Maijs 201014:45: nav diezi ko svētsvinīga diena te
bet vakar ar mā biju tirgū un uzdūros ābolu šķirnei ''Lego'' vēl pa rādiō skanējas šis te. bāc, kāds vēl atceras? vakar arī pabeidzu lasīt lielu, biezu ķieģeli. un tā vietā, lai kaut ko darītu, dažas stundas pavadīju gultā ar ''Medisōnas apgabala tiltiem''. atcerējos, ka patika filma. jā, grāmata arī ļoti jauka. būtu Bībeli labāk palasījusi, bet mācības ir tik tālu, tālu. lai gan īstenībā nav. man vienalga. nu jau patiešām. pa ilgiem laikiem mīļākais, ko esmu redzējusi ir šis. kad biju ļoti maziņa, man ļoti patika Igo. tad reiz, kad viņš bija mūsu kultūras namā, pēc koncerta iedeva buču ^ ^ atceros cik traki bija, kad notika tā avārija un jā. bet šito es biju aizmirsusi - tur runā Mielavs?
daudz ēst, daudz gulēt un daudz lasīt. jūtos kā veca, apaļīga vecmeita :D
Mūzika: Igo - Pilnmēness naktī 2. Maijs 201020:21: nespēju nepadalīties.
tikko izbaudīta recepte : - sagriez dažas apelsīnu mizas un saver virtenītē žāvēšanai [vēlāk noderēs kā tējas piedeva],
- ielaid istabā pāris nu jau uz rietēšanu slīdošas saules starus,
- uzkūpini kādu vīraku vai vienkārši papīo da jebko,
- kaut kā iegūsti un fōnā uzslēdz šo te cēdē.
tad atliek baudīt dūmu teātri pasakainajās skaņās, nāsīs jūtam neatkārtojamo citrusa spirgtumu. ļoti pārliecinoši aizdzen drūmas domas. nebaidieties spēlēties ar dūmu vītnītēm vai uzvesties šamanistiski :D
ja kāds tiešām to izmēģinās, par ko gaužām šaubos, tad ziņojiet par iegūtajām izjūtām.
16:16: tas bija pirmais maija rīts
pabeidzu grāmatu, ko likās uzrakstījis Lielais brālis Ax. tāpat kā šodien te dienas sākums bija nomācoši pelēks, tad pēkšni pēcpusdienā vilināja prom no grāmatām. vakar, patiesībā bez iemesla, atteicu laikam pat trim cilvēkiem ar dažādiem piedāvājumiem. ziniet kā tas ir, kad tikai viens nolādēts humanoīds Tevi mazliet pieviļ, tad izvēlies uz brīdi nemīlēt visus? Kritisko masu izsvītroju no plānotāja, bet riepas uzpumpēju tik un tā. devos tik vasarīgajā pēcpusdienā izbraukāt vecās takas. daudz jau nav mainījies. tomēr tik patīkama ir tā vēja šalkšana ausīs, kad Tu bez iemesla atkal brauc ātrāk nekā jaunām dāmām pieklājas. man reizēm liekas, ka vienatnē savādāk nevaru. tas ir tā kā ar tiem ātrgājējiem, kuri pat nemana sava īskājainā ceļabiedra pūles noturēties līdzās. vismaz četreiz gadā ir jāpiestāj pie vecvecākiem kapos. sākumā tur mazliet intīmo pasēdēšanu traucēja jautra ģimenīte, kas turpat blakus cītīgi pārstādīja ziedus savu radu kapu placītī. sakopu, cik nu spēju, bet bija manāms, ka nesen te pabijusi [droši vien] Jadvigtante - viss kārtīgs, jauni ziedi sastādīti un nu jau plaukst. noliku divas savas pirmās šīgada pienenes. vienalga cik pienenes ir necilas vai pat sava veida nezāle, zinu, ka vecvecāki novērtētu žestu, jo daudz jau neviens neapciemo, kā jau vectēvs to bija paredzējis. laikam uz vecmāmiņas kopiņas grib augt priede, bet vectētiņa - dzīvības koks :D interesanti. nebija sajūtas, ka domās vajadzētu kaut ko stāstīt - tāpat jau viņi visu zina. gribēju uzpīpēt, bet sākumā tielējos, jo kapi tomēr. tad atcerējos cik abi savā laikā bijuši kaismīgi smēķētāji un sapratu, ka nebūs lieki. tā tas vienmēr beidzas. vilcieni brauca garām, koki svilpoja, pirmais ods uzbruka. miers mierā un mazliet kapu zemes aiz nagiem. nokļuvu pie Undīnes. tur priecīgi ļaudis. mūzikas, pūķu un ēdienu radīšana. līdz saulrietam piepildījos jaukuma enerģijas. pa jocīgiem celiņiem devos mājās. ezītis skrēja pāri ceļam, apstājos, viņš - kamolā iežņaudzās. brīdis klusuma, viņš palūkojas uz mani, aizklumburē gabaliņu tālāk mežā un atkal kamoliņā sametas. žēl, ka viņš nesaprata, ka nav manis jābaidas. geibēju tikai redzēt ko tādi ikdienā dara. saule jau lēnām atkal krita jūrā, es lēnām atkal iekritu gultā, lai iesāktu jau jaunu grāmatu. ir tomēr sajūta, ka no kaut kā mūku. jā, jau otro reizi mūžā kāds sagribējis mani precēt, bet jau atkal ne tas īstais. pat nezinu vai gadu to īsto bildināšu, bet nebūtu jau slikti :D tomēr taču esmu meitenīte.
Mūzika: Laura Marling - Blackberry stone 30. Aprīlis 201020:02: PACIETĪBA, IZTURĪBA, TICĪBA PAŠAM SEV - talanta ceļš uz ģēniju.
nekas graujošs
ar mani nenotiek.
sestdien jeb
24. aprīlī devos uz kaut kādas Āgenskalna mākslas skolas/centra atvērtajām dienām.
tas pats ceļš, kas agrāk veda pie ōmītes, tagad tur, mani pamanot, vecs onka sāka
vilk kaut kādu ziņģi, žilbinoši smaidīdams man sejā. izstādīte forša. lika man
zīmēt. blā, blā. paņēmu piemiņu no Zasulauka stacijas, konduktōre nemana man, braucot
uz Lielo pilsētu. tur pusstundu vazājos pa staciju ar vēl vienu tūristu. ieradās
Aiva. devāmies pie Lottes. nocenots dzeramais, kaut kādas lietas. kā jau vienmēr,
nekas spešalīgs. āķis lūpā un sarunu kaudzes. Lotte aiziet uz klubiem, mēs
paliekam. ierodas ļaudis. darīšanās. miegs. psihais kaķis uz vēdera – podi. turpinām
miegu. 4.00 haoss. trīcoša stacijā gaidu pirmo vilcienu. dzērāji piesienas. mašīnistam
vienalga uz maniem mājieniem – gaidu trešo stundu. vilcienā maza lēkmīte, bet
tas netraucē rīta pasažierus, ja vienīgi konduktōre palūdza novākt kāju no sēdekļa.
25. aprīlī
ierados mājās kā grabaža. mā priecājas par tupelītēm. es arī un eju gulēt. jau
dienā ierodas pā. pasūtu kefīru un pīpes no veikala. foršas sarunas ar pa-pā. tiešām
patīkamas. ierodas Ax. sākas ļembastiņi. Mārtiņš piezvana – uz kuģa tante
pazudusi. ar ax. smieklīgi gājām uz veikalu. ar viņu tā normāli nevar :D
26. aprīlī vasarīgums
un nogurums. vilcienā kādam čalim nelika mieru mans dekoltē, bet mans nosodošais
skatiens netraucēja gan. mājās atkal foršas sarunas ar pā.
27. aprīlī plānotājā
rakstīts tikai tas, ka nomirīja labā austiņa.
28. aprīlī
nebija lekciju – daudz miega pa dienu. naktī gan tā pašvakāk.
29. aprīlī jeb
vakar aizturēja slimuma miegs. skrēju uz vilcienu, bet beigās tas pats kavēja. uzsāku
jaunu grāmatu un izrādās faķenē neko pat īsti nebiju nokavējusi. uzradās kaut kāds
baigais jaukums. varbūt dēļ Lauras konfektēm vai lietus, nezinu. pēc lekcijām
bunkurs. tur beidzot tika pierakstīti vārdi dziesmai par Jēzu, sarunas par
sievietēm un vīriešiem dažādos kontinentos, bija jauka improvizācija ar Eniju
un Didzi ‘’norauju galvu sēnei’’, tad lietussargošanās, k/t Rīga. Artelis, kur
ar Eniju nesagaidījām kāroto koncertu, atkal bunkurs un tad kur nu kurais. vilcienā
nesapratu kādēļ neviens tamborējošajai sievietei pēc divām šķavām nepasaka ‘’uz
veselību’’. pateicu. likās, ka netikai viņa, bet tuvējie cilvēki jutās samulsuši.
viens puika cītīgi zīmēja kaut ko un ik pa laikam meta acis man viršu. ceru, ka
nebija tā, kā likās. pēclietus pievakares vasaras gaiss. rādiō bija interesanta
pārraide par integrēšanu un labs jautājums latvietim – ‘’kā Tu esi nopelnījis
savu pilsonību’’. saruna bija par grūtajiem naturalizācijas eksāmeniem.
šodien jau pēdējais
aprīlis, bet NE-KO nedaru.
jā, vēl laikā
paspēju izlasīt M. Zariņa grāmatu, jo tagad pa rādžiņu visu laiku iet runa par
viņa jubilejas pasākumiem. laikam trešdien bija tā, ka ieslēdzu 3.Latviju un dzirdu
kaut ko ļoti pazīstamu, izrādās tur Mārtiņš Sirmais citēja šo manis tikko izlasīto
grāmatu un vērtēja tajā iekļautās [nudien] trakās receptes. tagad arī sanāk
iepazīties ar Zariņa interesanto mūziku. tā forši.
vispār, šis tas
jauks jau notiek, jā. depresijiņš arī attālinās. mierina doma, ka vasara ir
tepat, tepat, tepat, mīļie. 
Mūzika: Them Crooked Vultures - Interlude with ludes 23. Aprīlis 201019:02: esība ir tagadnē
ne tikai tas trakais vulkāns uz dažām dienām samazināja vides piesārņojumu
[putekļi neesot kaitīgāki par jūsu Rīgas gaisu], bet lika mākoņiem mirdzēt.
nemanījāt? īpaši rītos jauki izskatījās. pirmdienas rītā debesīs bija skaista
mākoņsliede, mākoņpuķe un atkal liels mākoņputns. vakarā Baltulīte, guļot, kā
vienmēr, man virsū, sāka raustīties murdziņos un ļoti ilgi nevarēja pamosties,
kad ar glaudīšanu centos maigi pamodināt. pati nevarēju iemigt. piecas pāri
pusnaktij aizsūtīju Lielajam brālim apsveikumu lielajā jubilejā. trakmēness aiz
loga. lūkoju kā tas lēnām aizvirzās aiz mājas. aizmigu. murgā murgoju, ka murgā
murgoju, ka murgoju. jā, trīskārtīgā murgā biju. centos pamosties, bet visu
laiku tikai nonācu iepriekšējā murgā. katru reizi vilšanās. varbūt ķermenis
bija atpūties, bet prāts jau nu noteikti ne.
tāpēc 20.
aprīļa rītā bija nīgrucis. pirmā lekcija, esmu sagatavojusies kaut kam vecam,
jaunam pieejas nav. nu, neko. ārā jauks laiks - gāju prom. Vecrīgā viss sākas
tikai no desmitiem, tāpēc tieši tad visas elegantās eleganto iestāžu dāmas
eleganti devās uz darbu. nopirku sev degvielu - ūdeni un nebaudītu šokolādi.
lēnām aizdevos uz 2.elpu, tur jubileja un visādas rosīšanās. atkal nenoturējos
kārdinājumam, bet liekas, ka ar mantām un ņammām cenšos aizpildīt savu nosacīto
vienatni. nākošajā lekcijā gandrīz sapuvu. tad uzzvanīja Lottilla, kurai
gribējās mani satikt - ū, kādam to vēl gribās! lai gan noskaņojuma nebija,
nedrīkst jau priekus laist garām. pēdējā lekcijā pie mums viesojās Norvēģu
čalis, jo vulkāna pamošanās viņu iesprostojusi mūsu valstiņā, pret kuru jūtot
lielu cieņu un atvainojās savas nācijas vietā par flegmošanos ap 1990. gadu.
interesanta lekcija. tad gāju lūkot vēl aizvien slavenās mājas brucināšanas
turpināšanu, kur arī mani uzmeklēja Lotte. devāmies pēc krāsiņām, atradu jauku
zīmuli. rimčikōnā iegādājām mielastu un izdomājām, ka A-salai par vējainu. jā,
gājām atkal uz Puškinielu. tur daži puškinieši svinēja nacionālo pīpētāju
dienu. izstāstīja stāstu, uzcienāja ar prieku un devās priecāties tālāk.
ieradās Aiva, kurai ātri vien besuci nodzinām, cepjot kartupeļus un cenšoties
zaudēt veselo saprātu. french lullabies beidzot tika nomainīt. deftones (:
kaifucis. atkal LB un turpinām. visādas idejas, protams, dzima un jauki vispār.
pienāca nakts, saņēmāmies apzinīgi doties pa mājām. pa ceļam satiku aicinājumandri.
likos smieklīga. vilcienā mazliet izgulēju to. telefōnā konstanti nav vietas
jaunām īsziņām. ar pipargāzīti rokās uz mājām. mājās nekāda miega. atkal
murdzucīši.
21. aprīļa
rītā pamodos kā pohains sūdiņš. taisot tēju, plīts pusi manis jeb halāta
aizdedzināja. sekundes trauksme. halāts mikls pēc vannas vēl bija, tāpēc tikai
pasvila. sēžot baisi karstā vilcienā, saņemu zvanu no Mārtiņa, kurš stāsta, ka
Ventspilī sniegot. nevarēju iztēloties. bezjēdzīga lekcija. nē, nu tāpēc, ka
man vienkārši tas nav vajadzīgs. nepārprotiet, lektōri visi mums forši un zināt
lietas ir labi, bet.. tas ir mans stulbums. devos uz lielo grāmatnīcu apsargam
iedot paciņu nodošanai. ejot garām Zālīša pamatskolai, pa ilgiem laikiem
dzirdēju skolas zvanu.. back to school.. beidzot arī Rīgas centrā atradu
sniegu. priecīgi iepriecināja spilgtākā grebene, ko esmu redzējusi. un
aizkustinājumu izsauca vecais žurnālu pārdevējs, kuru vilcienu cilvēki sauc par
Mariō. viņa ūsas jau ir sirmas. zinu, ka viņam ir četras meitas. vakarā zvans
un redzu Osīša džipu piebraucam. var jau arī sēdēt uz vietas mašīnā un
runāties, jo viņš atradinājies ar kājām uz zemes atrasties. abiem visādas
lietas un jauki tā kādu senneredzēto satikt. atgādināju, ka mūsu lieliskajam
audzinātājam jubileja.
22. aprīlī,
vakar, lekcijās nogulētā roka visu laiku mira nost. ziniet, kad tā uz brīdi
kļūst nekontrolējama? mazliet baisi. mākoņi vēl aizvien spīdēja. iekšējs miers.
atgriezos pie grāmatas, kuras autōram tieši svinēja 100. gadu jubileju, lai gan
viņa nav vairs šaisaulē un tieši par to runāja Cālītis vienā no lekcijām. un
iepriekšējā dienā viņam bija vārda diena. šajā dienā vārda diena bija čalim,
kurš jau vismaz otro gadu pēc kārtas to pats aizmirsa. un atkal es biju tā,
kura atgādina. mājās pieliku punci ar ma-mā garšīgajiem makarōniem pa flotski
un gulēju. pamodos dziļi vakarā, lai atliktu šodienas tikšanos, kādu stundu
biju nomodā un atkal likos uz auss. labs miegs. atkarība.
šodien, 23.
aprīlī galīgi negribējās mosties. nepierasti piektdienās uz lekcijām posties.
rīta jaukums bija gulbis, kurš ilgi, spārnus vicinot, nevis cēlās gaisā, bet
gan skrēja pa ūdens virsu. ak, kā man tā sagribējās! vienīgā lekcija, ko
apmeklēju norisa pasniedzēju istabā un aiz loga sniga. it kā jocīgi, bet tanī
pašā laikā nelikās nekas traks. lielais prieks bija bibliotēkā - beidzot saņēmu
ilgi gaidīto grāmatiņu. nu, tik būs! :D bija doma 14:14 aiziet uz Esplanādi un
pasmiet par Jurģdienas flešmobu, bet nu nē.. aizgāju uz grāmatnīcu un pirmā
grāmata, ko sāku pētīt bija romāns par telōģijas studenti. šausmas! devos
mājās. te labi. nav liekulības, nav svešu muļķību [tikai Baltulītes, ma-mā un
manas - tas jau vien ir daudz], nav ļauno.
kāda jēga fotōkunkursam,
lai vinnētu fotoaparātu? ja jau es piedalos, man jau ir aparāts.. bet man nav. tāpēc
varētu būt kāds savādāks konkurss ar bilžaparātu laimestā.
vēl man
riebjas, ka zinu pārāk daudz liekas informācijas. piemēram, zinu cik zivis noķēra
vecais, vienkājainais zvejnieks otrdien. zinu no galvas visus rādiō hītus,
atceros vairākas matemātikas, ķīmijas, fizikas formulas utt.
un ļaudis vēl
aizvien nesaprot, ka sākumā vajadzīga kārtība sevī, tad var kārtot apkārtējo,
apkārtējos un filtrēt informāciju. bardaks var radīt nogurumu un nogurumā mēs sākam
ātri vien uzsūkt citu ļaužu izdomātus risinājumus, varbūt pat pielietot uz
sevis. tas nekam neder. ne velti Tev ir teikts, ka esi unikāls. katrs esam
vienreizēja shēmiņa. padomi ir laba lieta, bet akla uzticēšanās..
bet man ļoti
patīk kā spilgti zaļā zāle kontrastē ar ēnainajiem lietus mākoņiem, sarkanajiem
gājejceļu bruģīšiem un pa mākoņspraugu saules apspīdētām kaijām.
21. Aprīlis 201018:20: Venspilī šodien sniga, te beidzot jauki līst.
19. Aprīlis 201015:49: PASTĀV DIVI CEĻI, KĀ ATBRĪVOTIES NO CIEŠANĀM - ĀTRA NĀVE UN ILGA MĪLESTĪBA
12. aprīlī pēc pasēdēšanas bibliotēkā laicīgi devos prom, lai apmierinātu kāri ieiet savā humpalu paradīzē. un bija tā vērts, mīļie! sunšainā devos mājās. jauka oma. nevarēju sagaidīt, kad varēšu ar jaunnopirkto grāmatiņu pavārtīties gultā. bet nē. pēc kāpņutelpā sastaptā bomzīša, sapratu, ka kaut kas nav tā. atveru dzīvokļa durvis, bet pie tām mā soma ar aurojošu telefōnu. pārāk garš stāsts, tāpēc teikšu tikai to, ka viņas dēļ aizbraucu uz jūru ar riteni, izbaudīju saulrietu, episkumu un tās bailes, kas vienmēr mani pārņem pēc pārāk lielas laimes iegūšanas – nevar taču viss būt tik labi. tomēr bija. arī bibliotēkā aizmirsto foršo ūesbē fufelīti nākošajā rītā atguvu. miegam klausījos Vīnes klasiķus.
13.aprīlis bija jauka diena (:sākās gan viņa visnotaļ interesanti. ar jau zināmo čigānu, kuram vienmēr ir kāds stāsts, ar ko izspiest naudu. šoreiz viņš vilcienā apsēdās blakus, bet nevarēju izturēt tās aizmiglotās narkomānu acis, tāpēc diez gan nelaipni atšuvu pirms viņš spēja īsti ko sākt murgot. tad pusceļā blakus apsēdās pēc paskata nopietns, pieklājīgs vīrietis. pēc brīža sapratu, ka caur viņa [un pat manām] austiņām sitas cauri ramštain mūzikas. to jau var paciest, bet tad viņš sāka krekšķēt. nevis tā kautrīgi, bet ik pa 3min izdodot milzīgi skaļu, monstrālu krekšķi. un tā kādas 20min.
pēc lekcijām sanāca tā, ka pilsētā bija jāuzturas vēl 7h. pie Ilžtantes nevarēja iet, jo tur filozōfs lēnām gatavojās vešanai uz Stradiņiem. bibliotēkojāmies ar Eniju. fakinie juristi! nē, ne jau visi, bet tie, kuri aizņem mūsu bibliotēkas nodaļas datōriņus. jā, arī tagad viņu te ka biezs. kad vairs nevarējām, devāmies bunkuroties. bōringuma izmisums un izsalkums. kaut kad arī Enija aizgāja. vārtījos dīvāniņā un lasīju kaut kādu studentu stāstu bukletiņu. 15 pāri 7 devos uz 2.elpu, bet nu jā.. tā strādā tikai līdz 7. saulīte midžināja. k/t Rīgā uzņēmu informāciju. narversālijā nopirku karstu ko-kō un devos ķert svešinieku smaržas pa parkiem. tā jauki un lēni viss. vientulībā Vecrīga smird. nē, nopietni. taču pēc čurām lielākajā daļā smako! protams, nokļuvu grāmatnīcā. tur arī saņemu Mārtiņa zvanu, lai steidzos uz Forums cinema. aizsteidzos. tur tikai bomzis un daži aizkavējušies smēķētāji. pāri mums pārlidoja 13 gulbji. pēdējās pīpes vienmēr garšo labi. atskrēja arī Mārtiņš. pirkām biļetenus uz Alisi Brīnumzemē. no Ilzes īsziņa, ka esot Stradiņos. vakars. kaut kā jutu, ka satiksim un tiešām – Santa. Santa Jaukie Smiekli, Santa Foršie Mati, Santa.. bāc, foršā. filma bija forša, Jūs, kuri ar savām ļaunajām recenzijām bijāt nogalinājuši manu interesi! un galvenā varone man kaut kā Eniju atgādināja :D pēc filmas Santa ar riteni vizinājās pa tuneli. tusējām stacijas laukumā. vēcē, svešas pīpes un tad arī zaļie prieki. divas pīles pārlidoja jocīgi apgaismotiem vēderiņiem. smaržīgi ienirām rimčika dauņu gaismās. tad uz mašīnu. tumša pilsēta. Santa&Co pa ceļam atdalās, lai virzītos atpakaļ – gribās meitenēm trakoties zin’. no Ilzes īsziņa ar filozōfam uzstādīto diagnōzi. mēs uz Labo pilsētu. nakts ceļi. zvaigznes. bet pilsēta kā jau siltā laikā sasmirdējusies atkal. mārtiņmājas ^ ^
14.aprīlī kaķīši modās vēlu un slinkojās. veda mani mājās pa kaut kādu citceļu, bet pa ceļam nolēma tomēr Spicē iegriezt. jē, šopingprieki un fāstfūds. jauki tā. tad uz Jūrmalu. tur vēl hipermārketā pēc sīkumiņiem un tad pie POĢĪŠA atā-bz uz mēnesi. bū.
mājās spēju tik dažus uzkopšanas darbus paveikt un likties uz auss.
15.aprīlī bija pārāk skaists rīts, lai spētu apjēgt, ka Mārtiņš jau lēnām pazūd .ilgi gulēju, tad uzvilku melno saulesbrilli un devos uz Lielo pilsētu. lekcijās kaut kāds blā, blā. šaušalīgi neko negribējās. tad Ilze veda pie sevis, gribēju redzēt filozōfu. ak, tad tā izskatās slimi cilvēki! :D smiekliņi un tā. tad uz 2.elpu. iepirkos. ar meila padalīšanos, iekļuvu kaut kādās 2.elpas apritē. filozōfu pierunāju nekautrēties un paņemt labdarības bulciņu. tad trīs sauļbriļļainie devās uz staciju. pīpošanās un čau. tad atkal paviesojos humpalu paradīzē. rezultātā devos uz mājām ar maisiņu, kurā divas foršas kasetes, džinsi un vienas no klasiskākajām kedām. par to priecājoties, jutos kā padomjbērns.
mājās sapratu, ka bijis kāds. satīrīju. drīz atklājās kurš tas bija un kurš tagad atbrauks pie manis. gaidot, gandrīz aizmigu. atbrauca Lielais brālis Ax. sarunas un visādas lietas. bija pat kaut kas līdzīgs pidžamu ballītei :D
16.aprīlī pamodos no šķiltavu tikšķa. Lielā brāļa rīta pīpe. drīz arī ma-mā ienāca. arī mazās zīlītes atkal bija klāt un plūca pilniem knābīšiem ligzdiņām no balkōna puķupoda to, kas vēl vasarā bija manis izaudzēta zāle. miers. kad brālītis aizbrauca, atlika tik veikt dažus mājas darbus. ne uz PP, ne kur citur tusēt. atbrīvoju balkōnu no liela draņķa. tamdēļ līdz rītam negulēju.
17.aprīlī ma-mā devās uz Vītola bērēm. labs cilvēks bija, jā. līdz šim vienīgais boss manā mūžā. tikmēr veicu vēl dažus mājas darbus un atpūtos pie kompja. visādas foršas lietas biju palaidusi garām. vakarā runas ar ma-mā un viss beidzot atkal galīgi mierīgi.
18.aprīlī 12.00 ar ma-mā klausījāmies avārijas sirēnas, lūkojām pa logu ļaužu reakciju, jo parasti ir tā, ka ne visi saprot/zina kas notiek. svētdienīga svētdiena bija. ar atpūtu un pēdējiem sīkdarbiem. patīkama nedēļa bija.
jā, jau ir pietiekami gari, lai neviens neuzņemtos izlasīt, tāpēc neko vairāk. ja nu to, ka šodien ir oficiālā LSD dzimšanas diena un no rīta Reigani BB-brokastīs prezentēja divus jaunos singlus. man ir priecīgi.
un Jums?
Mūzika: Djali Zwan - Jesus, I have taken my cross 17. Aprīlis 201021:00: savs valsis
Mūzika: Elf Power - Sofly through the void |
