šodien kaut kā tā.. nekā. pa savu galvu vien. a galvā neietilpst sesiju programma, tur mīlīgas vasaras nojausmas un vecie filozōfi čupojās. skatos, visi jau beidzot pa īstam ķeras lietām klāt, bet es labāk paklausos vecos Green Day hitņikus un sapņoju par jaunu sākumu, ko varbūt Likteņdāma izspēlēs man jau pēc pāris mēnešiem, kad viss šis jau būs laimīgi aiz muguras.
un nav tuvumā neviena vairs tik bezatbildīga pacaņčika ar velosipēdu, kurš gribētu pavizināties šonakt pa aizdomīgiem šī Zemes pleķīša nostūriem.. vispār perimetrs diezgan garlaicīgs liekas, bet tas jau vecs stāsts.
pārāk bieži murgoju, pārāk bieži degunasiņoju, pārāk bieži baidos no tā, ko pieķeru sevi vēlamies. varētu ārstēties ar mīļumu. vajag dakteri, recepti un īsto aptieku.
1.attēlsvakars gan jau atkal īpaši neizcelsies.

uzmet vienu saltō!