|
|
You are viewing 20 entries, 140 into the past 10. Oktobris 200914:26: [ja arī Tu esi draugiem.lv]
man vienalga, es smejos.
cik gan nopietni daži uztver šai portālā notiekošo.
dzīvē redz vairāk nekā Tavās izvēlētajās bildēs. dzird ne tikai to, ko izvēlies uzrakstīt. nevari izvēlēties, kuri būs tie, kuri sastaps Tevi, kurus sastapsi Tu. nav nobloķēšanas pogas vai draudzības apstiprināšana. un Tu nevari tik brīvi palaist muti, jo Tev nedod tik daudz laika, lai pārdomātu sakāmo un pretī Tev būs reāls cilvēks, kurš vērsies Tevī ar dzīvām acīm. lai vai cik Tev burvīgs profils būtu vai nebūtu, mani interesē tikai tas, kāds būsi, stāvot man pretī.
ļauži aizmirst, ka šis ir tikai interneta portāls. ļoti daudz mākslīguma.
paldies sadaļai ''vēstules''. principā varētu taču iztikt ar to pašu inbox'u vien.
šo lika man atgādināt kārtējā sadursme ar kārtējo cilvēku, kurš aizmirsis visa pamatvērtību - cilvēcību. ja Tev tādas nav, man Tevis žēl. ja Tu nekaunies par to, man tikai un vienīgi nāk smiekli.  Mūzika: aizsienas urbšana 9. Oktobris 200916:43: vējā.
šodien pirms 69 gadiem notika kaut kas ļoti, ļoti jauks.
kara trakumu vidū piedzima puisīts, kuru nosauca par Džonu Vinstonu Lennonu. http://www.youtube.com/watch?v=g9pH4TJQ3zM&feature=player_embedded
5. Oktobris 200917:12: gārdziet.
tikko pieradu pie mazēšanas [reiz dienā sauja kartupeļu]
un tagad atkal jāpierod pie [normālas] ēšanas. puncis pukojas.
bet..  un kā gan nejusties vainīgam, sejā bāžot dārgu šokolādi vai zinot, ka kādā kuģī vētra pārtiku izšķaidījusi pa sienām? jau kopš agras mazotnes, atceroties šādas problēmas, gribas palīdzēt. vienalga kā. vienalga, ka pašam vienmēr kaut kā pietrūkst, bet es ta vismaz dzīvoju. Mūzika: Jimi Hendrix - If 6 was 9 3. Oktobris 200917:45: smaidīt, smaidīt un smaidīt.
es gribu dalīties priekā, bet nevaru Jums uzgleznot to, ko tagad jūtu.
jocīgi, cik viena nedēļa var būt emōciju krāsaina. vēl vakar te
sūdzējos un tanī pašā vakarā, it kā kaut kāds svētais gars būtu
izlasījis, tieku uzlādēta, pacelta un prieka karuselī sakratīta tā, ka
visus varētu ar prieku pabarot.
paldies Axelam, paldies tētim, paldies mammai, paldies Filozōfam un MILZĪGS paldies
kursabiedriem, kuri bija vakar! paldies jums visiem, jo kaut kādā veidā
jau arī jūsu darbības manu pasaulīti iespaido. jēziņ, vienkārši paldies
Visumam, ka tagad ir tā, kā ir!
kā, lai es atlīdzinu?  p.s. biju aizmirsusi par dzīves posmainību. šorīt atpazinu jaunu
sākumu. šodien saņēmu atbildi - jā, Tu vari! es tūlīt uzsprāgšu no
jaukuma! un kā gan es gribētu Jums atstāstīt visu nedēļu tā, lai Jūs
saprastu. bet varbūt vienkārši, lūdzu, pasmaidiet :] Mūzika: Alanis Morrisette - Thank You 2. Oktobris 200912:50: Tu esi sāpīga tēma.
paliek ļoti drūmi, kad kāds Tev atgādina, ko Tu gribēji būt sasniedzis jau šajā laikā, kad biji maziņš. tagad jautā sev - ko es neizdarīju? pats sāpīgākais ir, kāpēc? uzlikt pa ilgiem laikiem Yann'u Tīrsenu, aizmirst savu vecumu un atkal sapņot. es biju aizmirsusi sapņot. tas ir pirmais solis, lai sasniegtu, ko vēlies - izsapņot to. nē, man nopietni vajag ziemu. ļoti, ļoti gaidu. man liekas, pirmo reizi. esmu siltuma bērns, bet gada beigas parasti man ir brīnumains laiks. esmu pamodusies slima. vakar jutos kā jūrnieka sieva, jo aiz loga plosījās vētra, bet es zināju, ka Viņam jādodas jūrā. gaidu vēsti, ka viss ir labi. reizēm gribas savu bagāto fantāziju nožņaugt, jo ļaunākās lietas spēju iztēloties visspilgtāk. šovakar kursa baļļuks. jāvelk kleitiņa un smukkurpītes. bet man gribētos palikt mājās, palikt naktskreklā, izlietot pēdējo kafiju un sazīmēt vēl kādus 10 Hendrix'us. vēl mani moka atņemtā iespēja iemūžināt mirkļus - mans padevīgais fotōaparātiņš ir apveinojies uz mani. visa šī nedēļa izvērtusies par izdzīvošanu gan materiālajā, gan morālajā ziņā. daudz trakumu. mans ķermenis un mans gars gaida šo laiku aizejam pēc iespējas ātrāk.  Mūzika: Yann Tiersen - Derniere 27. Septembris 200901:07: kurš ir labāks/kurš ir sliktāks?
ja godīgi, reti eju sadaļā '' latests posts'', lai tiešām lasītu. protams, īsākajiem pārskrienu pāri. protams, bildes aplūkoju. tikko ielasījos mazliet ilgāk un drūmi sasmējos. jā, ir sākusies svētdiena, kas nozīmē, ka lielākajai daļai ļaužu jau kaut kas ievērojams šajā nedēļas nogalē ir noticis. un interesantākais ir salīdzināt, kas tieši. man pašai, kurai svarīgākā brīvā laika sadaļa jau 4d atkal uz mēnesi aizbrauca, šī nedēļas nogale veltīta naudas taupīšanas sēdēšanai mājās, cenšoties saņemties, lai darītu noderīgas lietas, tāpēc, protams, nedrīkstu nosodīt cilvēkus, kuri dzīvojas apkārt. pēc vairākām sex&the city sērijām, atklātība par dzīvi, seksu, neveiksmīgām mīlestībām, muļķīgām iedomām un ierasto alkahōla lietošanu jau it kā būtu ierasta lieta, tomēr, lasot to šeit izliktajā formātā, man viss liekas smieklīgi. un tajā pašā laikā es iedomājos, kāpēc vairākumā nav drukātāju, kuriem ir tiešām kas interesants pasniedzams. redziet, man pašai par savu dzīvi nav nekā tik daudz rakstāma - viss ir jauks un mierīgs. tad kuriem/-ām ir vairāk noveicies? tiem, kuri/-as apraksta apkainojošas situācijas iz nedēļas nogales vai tiem, kuriem/-ām neliekas, ka dzīvē noticis kas satraucošs un iemet te kaut ko pilnīgi nesaistītu ar viņiem? pati esmu pabijusi abās frontēs un tiešām nezinu.  Mūzika: Babyshambles - At the flophouse 26. Septembris 200921:38: zivju pirkstiņi.
uzdūros šim te:  un tagad man jāpaskaidro, kāpēc pārsmējos un sapratu, ka jāpadalās ar Jums. paskaidrojums gan vairāk ir nezinātājiem. - tātad par ''gay fish'' : ja vēl neizmantojat southparkstudios.com iespēju skatīt visas sērijas onlainā, tad sāciet to darīt ar 13.sezōnas 15.sēriju, kas sevī ietver gayfishjoku.
pievienojam vēl tās stulbās brilles [uzskatu, ka varbūt vēl stulbāki ir cilvēki, kas iegādājas šādas brilles, neesot kānijs] un to, ka pats ASV prezidents ir atzinis kāniju par ne īsti normālu esam [ youtube.com/watch?v=078BGtKNL1o], atkal un atkal es aizdomājos par to, kas notiek viņa galvā.
15:38: iestiklots.
ja vien es drīkstētu lejuplādēt Tavu smadzeni. ja vien Tu varētu lejuplādēt manu.    Mūzika: Slade - Coz I love you 24. Septembris 200919:28: hey, Jude.. hey, Joe.. hey.
tāpat kā plaušā - iekšā, ārā, - arī gaiss ap mums plūst līdz ar laiku. vibrācijas.
mirklis pēc mirkļa. pat sajust var, kā gar ausi aizslīd kaut kas līdzīgs skaņas plūsmai,
ko var redzēt lietojot vielas.
sēdēja un priecājās par tīrības smaržu - veļaspūlvera svaigumu izmazgātajās drēbēs. tas dara mierīgu.
un ārā sāk tecēt mākoņi. bet vienmēr jau var sevi mānīt, aizverot žalūzijas un liekot Džoplinai mocīt
balssaites - '' summēēēērtīīīīme, time, time.. ''. patiesībā, vasara ir palaista vaļā jau sen, bet tas jau
netraucē aizvētām acīm atcerēties to saulaināko, puķaināko un psihodēliskāko no gada vidusmēnešiem.
zilie autobusi sauc. un visi izdomājuši vienā laikā aizlaisties.
kāds viņai teica ''nodarbojoties ar to, kas Tevi nesaista, var nojūgties'' un galvā skan :
''tad jau es saiešu sviestā no dzīvošanas vien''. tā ir tikai melodramatiska doma, iekš kuras viņa pat
nav ielikusi ne kripatiņas sevis. katrs muļķis īstenībā grib dzīvot, tikai daži nemāk. un atkal
jau - visa atslēga ir mīlestība. un jau labu laiku viņa ir sapratusi, ka tā tiešām nav tukša frāze.
nu, dodiet tik vienu sliktas dzīves, ļaunu darbību u.tml. piemēru, kā atrisinājums nebūtu mīlestība
pagātnē, tagadnē vai nākotnē!  Mūzika: Beck - Nitemare Hippy Girl 17. Septembris 200900:16: aizmirsu izreklamēt šo baudījumu.
paldies mazajam Džerijam, paldies fantastiskajiem māksliniekiem, paldies internetam, un
protams, paldies Lennōnam, kurā klausīties es varētu stundām, dienām un nedēļām ilgi.
http://www.youtube.com/watch?v=jmR0V6s3NKk&feature=fvst
Mūzika: John Lennon - Imagine 2. Septembris 200923:00: pūkains lācīts ķiegēlu zārkā.
Tu taču zini, ka tik un tā mēs vienmēr esam vientuļi. Tu taču zini, ka neviens nekad nesapratīs visu tā, kā Tu vēlētos. Tu taču zini, ka par to nedrīkst daudz aizdomāties. Tu taču zini, ka vari domāt vai nedomāt, bet reiz pa reizei atkal pret to atdursies. uzbūvē labu pili sevī, kur dzīvot. par pārējo parūpēsies vēlāk. Mūzika: Jimi Hendrix (+ Jim Morrison)- Bleeding heart 1. Septembris 200923:48: miss foolishness
''a Tev patīk dejot?'' nodomāju, smērējot kārtējo peanutbutter sendviču blakus Brenguļu aluskausam, kurā pirmoreiz iepildīta kafija tējas vietā. uz krūtīm un muguras rotājas ''Scandlines'' - gluži kā Labajā pilsētā. protams, kad puisītis atkal atpakaļ, viss nokārtojas pats pa sevi. aizdomīīīgi.. varbūt Viņš arī tomēr ir aktieris, kā Jūs. aizvakardiena un vakardiena tiek ielikta rožaino atmiņu maisā. šodiena jocīga, bet vecais, labais kīnō un vecās, labās karietes, kas aizved mājās, lai vakars ar Zemfiru kafijā un pa istabu lidojošu nikotīnu. 0:00 ir sagaidīts 2.septembris - varat beidzot atslābt, beigt dzerstīties un lēnām ieslīgt rudenī, kas, kā jau mēs zinam, aizvedīs līdz ziemai.
12:21: back to school?
kopš es sevi atceros 1.septembris bija svētki. šorīt pamostos Labajā pilsētā pie sava puisīša. man atnes kafiju un visi aizbrauc uz Rimi. es nebraucu, lai ieietu dušā. uzlieku How I met your mother kārtējo sēriju, lai izdzertu kafiju. uzvelku ne savus šortus, ne savu kreklu, kā vienmēr šeit. izeju uzpīpēt uz balkona un, redzu kā maza meitenīte mātes pavadībā ar pušķīti rokās un baltā blūzītē ar melniem svārciņiem dodas skolas gaitās. tad es atcerējos. bet man vēl ir nedēļa. cik jocīgi. kopš sešu gadu vecuma es arī esmu svinējusi šo dienu un tagad, pēc 13 gadiem svinēšanas, es nospļaujos. Mūzika: Babyshambles - What Katy did 26. Augusts 200923:15: novirzot domas.
pļāpājām ar filozōfu par to, ka būtu labi vairākas filmas pāruzņemt, piem. : Mehānisko apelsīnu ''A clockwork orange''  *kā jums liekas, kuras filmas būtu vērts pāruzņemt? Mūzika: Supergrass - Alright 23. Augusts 200923:17: jā, perfektums.
http://www.youtube.com/watch?v=jmR0V6s3NKk&feature=fvstpatika?Mūzika: John Lennon - Give Peace A Chance 22:26: pati Maximas augstība
aizmirsu piebilst, ka vakar vakaru Centis Ūbele pavadīja pie mums mājās. viņš ir viens no manas mammas literārās darbnīcas dalībniekiem jeb manai mātei maksā par to, lai viņu uzvestu uz pareizā ceļa viņa daiļradē. pati darbnīca man liekas muļķīga izvirtība, un sakarā ar to, ka kultūrai naudu valsts vairs īpaši neziedo, no šī gada šī izklaide ir maksas. tas ir, mana mamma nevar uzlūgt cerīgākos, bet viņai nākas pieņemt maksātspējīgos, kas ir pilnīgi idiōtiski un noved pie tā, ka pie mums ciemojas Centis Ūbele. starpcitu, viņš ir skaļš, bet diezgan rēcīgs čalītis. lūk tā. Mūzika: Thom Yorke - The Eraser 22. Augusts 200920:59: vasīlijs zaicevs.
interesanti skatīties filmu par karadarbību vietā, kur piedalījās mans vectēvs. esmu vēstures frīks. nožēloju, ka tolaik, kad vectēvs bija dzīvs un mēdza stāstīt par epizōdēm no kara, nevēlējos klausīties, jo tajā vecumā tik tiešām tas nemaz neinteresēja. tas bija sen. tagad viņa stāstu zinu un tas tiešām ir interesants. cik gan daudzi stāsti ir palikuši nepastāstīti. ne tikai mana vectēva, bet citu nabaga vīru, kuri tika piespiesti šim karam. irōniski, ka tieši šodien biju domājusi doties uz kapiem [to darīšu rīt], jo pagājuši astoņi gadi kopš mana vectēva nāves. viņš mira Rīgai 800 uguņošanas laikā. atceros, ka tētis pa ilgiem laikiem šo dienu pavadīja ar mani un brāli filozōfu. atceros uguņošanu un to, ka tētim tobrīd palika slikti un es satraucos. mamma bija uzaicināta uz balli prezidentes pilī un ar vectētiņa vecajiem radiōkolēgām tajā brīdī saskandināja šampaniešglāzes uz vectēva veselību, jo viņš atradās slimnīcā. viņš mira miegā - mierīgi. protams, dēļ svētkiem neviens mums nepaziņoja, ka viņš ir miris. to uzzinājām ar mammu dototies it kā parastā vizītē ar augļiem un dažādiem jaunumiem, ko pastāstīt. ja nemaldos, mēs nācām dienu pirms viņa izrakstīšanas. jā, jā, tā bija. jo nācām mēs pirmdienā, uzreiz pēc svinīgās nogales un izraksts bija paredzēts otrdienā. vēl aizvien nesaprotu šo nekompetenci - nepaspēt paziņot par kāda nāvi. tā bija ļoti, ļoti smaga diena. ir ļoti daudz jokainību, sakritību sakarā ar viņa nāvi, bet mazliet par daudz, lai aprakstītu vienā blogā. es zinu, cik grūti reizēm ir sadzīvot ar vecajiem ļaudīm, tomēr vajag mēģināt. es to saku jums, jo man vairs nav palicis neviens no trim vectētiņiem un abām ōmēm. tikai cilvēki spēj sarunāties ar cilvēkiem cilvēcīgi. Mūzika: Yann Tiersen - Goodbye Lennin 18:47: šala-la-la-la-ā
pirmo reizi mūžā gaidu vēl neiznākušu, vēl nepabeigtu filmu. tāds eksaitments pārņem, iedomājoties, ka pēc pāris mēnešiem to redzēšu. nekad tā neesmu jutusies sakarā ar filmu. un jūs? Mūzika: The Beatles - Flying 20. Augusts 200915:21: nervu galiem trīcot.
negribēju mosties. jau kuro nakti turpinās kāds sapnis. gulēju atkal līdz kādiem diviem. nav normāli, ka nespēju un negribu sakārtot lietas realitātē, bet gribu gulēt un dzīvot šai sapnī, kas tagad jau liekas reālāks par lietām te. jā, jā, viss ir ilūzija. pēc skaistā tripa tiešām ir saprast daudz, kas liek lietām atkal kļūt mazliet sarežģītākām, īstenībā. kad aizdomājos, sāku šaubīties, ka zinu, kas ir realitāte priekš manis. bet man ir sapnis, kurā ir labi. tur dominē ļoti sen nesatikti tēli, bet tie, kas veido manu pašreizējo vidi, ir tikai fōna prieks un būtībā nevajadzīgi. un tā ir labi. pat ļoti. žēl, ka nespēju gulēt visu diennakti, ka nespēju tagad tā ''uz pasūtījuma'' aizmigt. mana jaunā narkōtika, ko spēšu atļauties tikai līdz septembrim. Mūzika: Tin Hat Trio - Fear of the South 19. Augusts 200923:33: laika mēslaine.
vakar sāku atjaunot savu inboxbilžu kaut ko/neko. pēc visām mocām [1,3,4,6,7 (par, kuru biju galīgi aizmirsusi)] tomēr sapratu, ka tas jāturpina. šajā jaunajā mocā, slinkuma dēļ, man liekas, tiešām tiks samest viss. šādā veidā tiek ietaupīta vieta kompī un jā, arī kredīts, nepasūtot pārāk daudz vietu draugu galerijā, dota iespēja interesentiem [jeb tieši vienam interesentam] iegūt un izmantot bildes bez speciālas mana laika tērēšanas. bildes vienmēr atgādina par to, cik ātri datumi mainās, laiki un sajūtas līdz ar to. 13.augustā devos uz Ventspili. nācās neilgu laiciņu paklejot vienai, bet laiciņš bija labs utt. līdz sagaidīju ilgi gaidīto tikšanos un hops! bijām jau uz varēna kuģa Ask. iepazīstināšana ar kolēgām un tum-tu-rum. labā kajīte, kurā tika atzīmētas Lieldienas un ekspedīcija pa kuģi vietās, kur pasažieri netiek. bija jocīgi sajūta, jo ieauzdināts, ka aiz tās un šitās ķēdes nedrīkst iet un tā un šitā zīme jāievēro, bet todien ne, jo todien man bija dzeltena ''Guest'' karte piesprausta pie ādenieces. bija burvīgs vakars. Zviedrija mūs sagidīja pārsteidzoši saulaina. ļaudis devās uz bīču, bet mēs gribējām klintis, kur arī varot peldēties. tad nu devāmies. pilsēta neatvairāmi jauka. Zviedrija [cik nu nācies ciemoties] vispār ir tāda jauka vieta dzīvošanai. arī pārējās ziemeļvalstis, būtībā. beidzot tiku pie jamaikiešu alus un devāmies tālāk. parks un jocīgi pīļu draugi, priecīgie apstādījumi un klintis ceļa malā. klintis bija daudz. tāpat kā virši. ja godīgi, nespēju visu pat aprakstīt - bildes runā labāk. mūsu atmiņas, protams, ir vēl izteiksmīgākas. atpakaļceļā pilsētā piepildījas vēl viens sapnis - bonbongu automāts kā multenēs ;D pirmais sapnis piepildījās pie klintīm, bet tas nav aprakstāms. kad es uzrakstu to, kas tiešām visvairāk iespiedies atmiņā, izklausās pārāk muļķīgi. neviens jau nelasa tik un tā, bet tomēr domāju, ka nevajag. vakars uz kuģa atkal bija izcils. pie Mārtiņa pa-pā stūrēšanas telpā bija interesanti un arī pārējās baisās vietas palikušas atmiņā. īpaši durvis, kuras atverot, sākas kaut kāds trauksmes signāls ar ugunīm. ak, jā! liekas, redzēju vairāk zvaigznes nekā jebkad. tas laikam, jo jūrā, prom no pilsētu gaismām. tomēr 15. augustā, Coja 19. nāves gadadienā, man bija jādodas mājup. atvadījāmies pie kāda krustojuma Ventspilī ap kādiem vieniem, bet mājās tiku tikai pāri astoņiem. visa diena ceļā. visa diena vienatnē. ļoti apncis, ka pēdējā mēneša laikā bieži rodas situācijas, kad pašai sev jākavē laiks. agrāk bija tā, ka šo vientulību vajadzēja, bija pārāk daudz ļaužu. tagad, kad satiekamo cilvēku skaits ir izsijāts līdz ekstremālam minimumam, sajūtu trūkumu. nezinu, vai esmu gatava arī tā mesties atpakaļ apritē, bet.. domāju šī sajūta ir sasaistāma ar to, ka šovasar netiek piepildīts tas minimums - Zvērs, Suta un Aicinājums. sanāca pabūt Zvērā un tiešām bija labi. Sutu neplānoju, jo biju domājusi būt Aicinājumā, bet ne viens, ne otrs neizdevās. un man vitāli vajadzīgā Lotte ir Aicinājumā, Mārtiņš būs atpakaļ uz sauszemes tikai nākošceturtdien. citi, kurus nebūtu slikti satikt, ir man neaizsniedzamā tālumā. praktiski, kopš 6dienas es pūstu pa mājām bez vēlmes kaut ko darīt. tukšums galvā ar labiem seriāliem, multenēm un filmām piepildīts laiks, ar nespēju palasīt vai paveidot ko jaunu. āmen. ar'lab'nakt'.
|