|
|
You are viewing 5 entries, 160 into the past 17. Augusts 200922:33: zero [franču izrunā]
nāksies aizpīpēt pēdējo pīpi. liekas, varētu taupīt brīdim, kad gribēsies visvairāk, bet viņas esamība pārāk kaitina. jau kuro reizi šī situācija, kad domā, tukšām kabatām izpīpējot kārtējo pēdējo pīpi, tā varētu būt pavisam pēdējā. es varētu sevi atbrīvot no šī sloga, kad galvenā ekonōmiskā problēma liekas pīpes. varētu sev iegalvot, ka esi nepīpētājs. bet es zinu, naudai parādoties, arī man starp pirkstiem atkal uzzibsnīs vecā, labā zārka nagla. cik gan naglu manam zārkam! šodien neaicināts atnāca šī dzīvokļa vecais īpašnieks, kurš pirms mums šeit nodzīvojis 40 gadus. mēs šeit dzīvojam nedaudz ilgāk par gadu. redzējām viņu pirmo reizi. māte pat īsti negribēja viņu laist iekšā, bet esam pārāk pieklājīgi. vīrs stāstīja, kā te bijis. es īsti nezināju kā viņam acīs ielūkoties, jo katra vērās uz savu pusi. parīt viņam ir dzimšanas diena. ilgi viņš brīnījās un vēroja visu. ļoti runātīgs un atklāts. mātes pirmos piecus ''atvainojos, bet man būtu jāatgriežas pie darba'' viņš ignorēja, katru reizi mainīdams tēmu - te par mūsu grāmatu kalniem, te par manas mātes profesiju utt.,tjp. teicās nākt ciemos. pat nespēju izstāstīt visu to informācijas gūzmu, ko viņš te izmeta padsmit minutēs, izsūkdams no manis un mātes tonnu enerģijas. nu, ziniet enerģijas vampīrus tač'. kādu citu vakaru te izmetīšu 4d, 5d un 6d aprakstu. tagad atā.
13. Augusts 200900:18: ne pirmo un ne pēdējo reizi nepriecīgumam sejā.
svētdien atvadījos no bijušā klasesbiedra ar citiem jaukiem ļaudīm, baudot kafiju dārzā, alu pludmalē un vakarā pieskandinot dārzu pavisam pilnu ar mazliet sentimentālu prieku. bija arī interesantas riteņu izklaides un franču onkuļu izspiegošana. savukārt pirmdiena un otrdiena pagāja pelēcīgi. esmu pamanījusi, kad uzsākas nelaimīgo dienu posms, īsi pirms prieka atdzimšanas, viss ir galīgi dupsī. liekas, dzīvoju riņķa līnijā. un šī nakts ir sākums uz augšgalu atkal. un kāpēc pēdējos gados tieši zvaigņu lietu laikā Latviju pārklāj mākoņi? bet nekas, viss augusts vēl priekšā. īpaši literātu nometne, kur katrs vakars pie jūras tiek pavadīts, ir mana ikgadējā zvaigžņu lietu vērošanas vieta. jā, bet ātri gan es pieradu pie skaistā, saulainā laika, ka vairs pat nenovērtēju. tagad, lietiem uznākot, kalendārā nepatīkami skatīties - nekas jau diži daudz no vasaras nav palicis un sāksies trakie laiki. pavisam traki. gads būs jāpavada pilnīgi man nepiemērotā vietā, bet tā bija vienīgā izeja. tas gan ir cits stāsts. un cik maz vajag, lai nelaimes aizslaucītu! man pietika ar vienu vēstuli un īsu saraksti. tagad viss ir labi :] un es [principā jau šodien] došos uz Ventspili, lai divas naktis aizvadītu uz kuģa, kas negodīgi daudz laupa mana lielākā prieka laiku. kurss ir uzstādīts: mājas-Ventspils-Nynashamn-Ventspils-māja s. un priecīgas ''P.S. I love you'' filmas dziesmas fōnā. nav vairs laika. izmantojat savu laiku lieterīgi!
8. Augusts 200923:21: veca pieraduma reanimācija.
šodiena sākas ar traumējošu paģiru pārtraukšanu, istabas kārtošanu [ brīnumu atrašanu] un jau no rīta iedzērušu, ciemos atbraukušu radinieku vāķīšanu. kā kalns devos pie Muhameda, jo pa ilgiem laikiem Lottila bija bezspēcīgāka pa mani. ir interesanti apjaust, ka tik salīdzinoši mazā pilsētā dzīvojam vienas ielas abos galos, 15 vai 20min gājiena attālumā. protams, es minu savu jauko minamo.
viņas mazajā istabiņā masīvā šujmašīna, nolikta pašā viducī, mazliet traucēja pārvietoties, tāpēc devāmies dzert aizvakar noplūkto piparmētru tēju fantastiskajā dārzā, kur es uzzināji kāda stāsta turpinājumu - romantiski jauki kāds puisīts savas jūtas viņai atklāj caur pašizveidotu kōmiksu. protams, tas nav mans stāsts, tāpēc neko vairāk nevēlos atklāt.
kad nonācām pie upes, vērojām baiso, pamesto rūpnīcu, kas pirms gadiem piesārņoja tik ļoti šo upi, ka man pat bail tajā peldēties. šī upe man ir tikpat interesanta kā mana iela, jo tā beidzas, iztekot jūrā vietā, kur pirms 3 gadiem tā īsti iesākās tas, kas man devis vairāk nekā visi iepriekš nodzīvotie gadi, tas, kas cerams nebeigsies nekad, un šī pati upe arī var aizvest līdz manai Labajai pilsētai, kas jau kļuvusi par otrajām mājām. vēl mēs vērojām kādu puisīti, kurš baroja gulbju ģimenīti ar diviem bērniem. puisīša teikumi tika veidoti divās valodās - latviešu un krievu. kad viņam pievienojās viņa ģimene, es sapratu, ka viņi visi tā dara. lūk, tā ir normāla krievvalodīgo attieksme Latvijā - prast un nodot tālāk abas valodas. vienīgi sunītis viņiem padumjš un pārāk daudz uzmācās gulbjiem. gulbju tēviņš šņaca un šņāca, līdz pat sāka aizstāvēties ar knābi.
labi, izsūkšu savu ledaino ābolu sulu un morāli sagatavošos rītdienai, jo būs jādodas uz atvadu pasākumu - mans bijušais klasesbiedrs dosies studēt uz Dāniju.
un priekš Jums : http://www.youtube.com/watch?v=g9pH4TJQ3zM
14:42: man vēl aizvien ir deguns uz sejas.
ohō! es bīdu tekstu. šis būs viens no tiem kaitinošajiem ierakstiem ''labdien! esmu šeit pirmo reizi.. johohō.. nemāku rakstīt.. blāh, blāh..''. vai vēl kaut kas vispār jāpaskaidro? esmu pieņēmusi gadiem vecu uzaicinājumu savas domas atvemt šeit. ja godīgi, vēl neesmu aptvērusi visu šo internacionālā tīkla telpu un domāju, ka vēl bieži šeit apmaldīšos. jā, arī publiskus apcerējumus esmu atradinājusies rakstīt un nesaprotu ko es tagad te cenšos paskaidrot. vienkārši - sveiki pirmo reizi! Garastāvoklis:: refreshed 12. Aprīlis 200811:27: DIEVS IR NOGALINĀJIS DIEVU
topošo teolōgu bunkurs. kā vienmēr, zaļā tēja pie rokas, aiz muguras Didzis forši trinkšķina un dzied. dabīgā gaisma. jā, esam pārziemojuši. pēdējā laikā tieku ziņota par sirdīm, kuras, neko nedarot, esmu kaut kā paspējusi sāpināt. beidzot iegādāta grāmata, ko TIK ilgi gribēju. sen nav bijusi tāda laime. liekas, pirmo reizi sev pirku grāmatu. ieradās Anrijs ar 5l bērzu sulas un Enija, kas izveda papīpot. tagad Didzis kaut ko deklamē un Dzejnieks trinkšķina, bērzu sulas krūze pie rokas. labi, sāksim atskaiti. 7.aprīlī pamodos ap vieniem viena pati dzīvoklī. burvīga diena aiz loga, bet nolemju notrulināties pie kompja. 8.aprīlī pirmo reizi pa šiem astoņiem mēnešiem nokavēju vilcienu. kaut kā pozitīvi vienalga bija. Lielās pilsētas stacijā noiet garām topošs perversulis. ziniet, to anormāli rēcīgo, bet reizēm biedējošo sejas tipu? bāc, vēl visu dienu lika klusiņām zviegt, atceroties :D faķenes dāmu istabā netīšām iztraucēju meitenei, kura bija nolēmusi tur pastāvēt uz galvas. brīdi lūkojos. neko, tas atgādināja, ka pati nesen centos atcerēties kā to dara. pirmo reizi mums Anrijs atnesa bērzu sulas - ņamm. vērmeļu tēja attaisnoja brīdinājumus - gaužām rūgta. tad Didzis visiem bunkuriešiem līmēja virsū trešās acis. kad domāju, ka jāiet satikt Ērika, nolīmēju, bet Didzis nepieļāva sektantistiem tā staigāt - uzlīmēja atkal. bilējāmies pīpētavā, jo puikām foršo kreklu diena n'stuff. tad satiku Ēriku, gājām uz lielo bibliotēku, pavērojām kā brucina slaveno māju. smieklīgumi. gaidījām Lottillu pie Spīķeru LB. traktoristu laiks. sagaidījām, devāmies uz Puškinielu. kartupeļi un blā, blā, blā. Jēzus asinis par Edgariem un Danām! pēc laiciņa klāt bija Mārtiņš. džambošana un pļāpas. citi puškinieši. atkal LB. neierasti silts, neierasti gaišs. vajag laiku atklimatizācijai. Lottes matemātika, susurasaras. ar Ēriku un Mārtiņu vēl uz Rimi pēc brokastīm un tad Ērika prom, bet mēs atlikušie divi baudīt manas vilcienmēnešbiļetes pēdējo dienu. Kauguru nakts. pelmeņi gultā un filma. nepamanot miegs. 9.aprīlī Mārtiņš vēl čuč, man rīta rosme ar smirdkociņiem. vandīšanās un neizlēmība. beidzot izdevāmies ārā. stacija, vecais Liedags, vagoncilvēki ielenc, mūkam. visu ceļu jaukas pozitīvisma un utõpisma sarunas. prieks. pilni veikali un pie luksafõra BZ. nopērku ciemakukuli un dodos pie Ilzes, kur jau Artis, Atis, Enija, Ildze, Griša un Vītols. atkal Jēzus asinis un cepti kartupeļi. svētās kukurūzas un uz liela fõna projecētu filmu vakars. sarunu sarunas. kaut kad izlemjam izvazāt Vecrīgu pīpju meklējumos. Brīvības piemineklis, Ļeņingrada. Kozmena errors - verot vaļā man paciņu, izmet ne folijiņu, bet jā, to pašu paciņu. satieku papu jeb Kuņu! prieks. pienāk Makarõns. sākumā neatpazīstu - nav matu! smieklu smiekli, bet pārējie ļaudis jau mani gaida - jādodas prom. bijām pie stulbās iestādes, bet savus principus nepārkāpu - neiegāju. izgāja spilgts šīs iestādes eksemplārs, kurš sauca Eniju par rižo :/ pfē. lietutiņš un atkal jau esam atpakaļ pie lielā ekrāna. dziras un foršas filmas. kaut kad nepamanot atkal miegs. 10.aprīlī pohucītis. ''čau'' atkal pie luksafõra un kā vecos laikos dodos ar mikriņu mājās -ātri un ērti. mājās ņammas un miegs, miegs, miegs. vakarā padodos grupai Bush un fetas sieram. 11.aprīlī jeb vakar izdziedāju, izzīmēju un izrakstīju sevi. vannasistabā mans jaukais zirneklītis lēnām pina savu tīklu nedrošā vietā. interesanti vērot. reiz izglābu viņu no ūdens, varbūt tāpēc nebaidās. bezmiegs. nu, jā. šodien jauna nedēļa. šo to no sagaidāmā jau zinu. bet tagad baudīšu miera mieru. ir tik priecīgi, kad visi nomet stulbās maskas un ir vienkārši, ir cilvēcīgi. vieglums saules staros (:  Mūzika: Pienvedēja Piedzīvojumi - Skaists rīts |