klusi klusi iezogos cerībā ka palikšu nepamanīts un skaļi iesaucos HEI! Sauciens atbalsojas tukšajā cellē, aizlido pret caurumu augstajos griestos kā pamodināts balodis. HEI! kļūstu agresīvāks. Divkāršais sauciens piepilda celli un vibrē tās sienas. Miljons mazu HEI rodas no diviem sākotnējiem. Vai es biju radītājs? Skaņa bezgalīgajā klusumā ir tik apdullinoša, ka šķiet klusums ir pārvērties troksnī, bet bezgalīgais troksnis ir viens liels klusums, tie pārklājas, cauraužas. Nē. Tie ir viens. Vienas drēbes pretējās puses.
Es esmu apdullinošā klusumā. Vai troksnis ir manī vai ĀRPUS manis? Vai es varu iziet ārpus sienām? Vai esmu ārprātīgs vai prātīgs? Vai gribu, lai kāds mani dzird vai esam spējīgi dzirdēt vien sevi? Vai vispār pastāv MĒS?
izroku bedri gaisos
iemērcu roku visumā
notveru balodi
notveru sevi
bet putns gaist
izgaistu es
/great Spam/ |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
