man jau šķiet, ka to problēmu esi paņēmusi par dziļu - es jau sākotnēji vēlos izvairīties no augsnes radīšanas, kurā problēmai dīgt, līdz ar to man šķiet likumsakarīgi un pareizāk, ja abi aug kopā. Turklāt nav jau tā, ka es nākammēnes tiklīdz saņemšu algu gribētu iet pirkt suni un tagad aizdomājos, a kā būs, kad uzradīsies bērneļi. Tuvākajā desmitgadē noteikti nevarēšu nodrošināt apstākļus, kādi nepieciešami tik lielam un spēcīgam sunim (neapšaubu, ka ir iespējams labot problēmatiksu uzvedību, bet man nešķiet normāli suni novest līdz porblēmātiskai uzvedībai, jo manā skatījumā, pie tādas ir vainojams tikai un vienīgi saimnieks) - ar brīvību un psihes netraumēšanu, līdz ar to šī diskusija ir visnotaļ par strauju attīstījusies.