re, es tieši par to - ka sunim ar bērnu jāaug kopā, lai mācās abi un lai neviens ar nevienu nekonkurē. savukārt, man šķiet sarežģītāk pāraudzināt suni, kam ir iestrādāta/ieaudzināta/iemačīta/ieradītnāt aviena dzīve ar viņu kā prioritāti, kas pēc tam tiek mainīta - man nav skaidrs.

Es augu kopā ar savu suni un līdz ar to man šķiet, ka tas ir vieglākais ejamais ceļs, turklāt neplānoju izspiest no sev is bērneli un nākamajā mēneši vai pat gadā iegādāt sunu - tas būtu pārgalvīgi. Visam savs laiks. taču reiskēt, ka jāatsakās no suņa, jo tas atsakās pieņemt bērnu, es negribu - pirmkārt, bērns vienmēr būs prioritāte, otrkārt, paŗāk mīlu dzīvniekus, lai šķiršanās nebūtu traumatiska - negribu,lai tie abi (bērns un suns) kļūst savstarpēji izslēdzoši.