vot, ziniet, kas mani kaitina? reāli izved no pacietības?!

tāds debīls vispārinājums (un visi vispārinājumi ir debīli, ja vien nav zinātniski pamatoti), ka rutīna ir slikti, ka rutīna ir sistemātiska, apnicīga, nūģiska lietu kārtība.
tas ir tik pat debīli, kā paziņot, ka visi vīrieši ir cūkas.

nav, nu, nav!

rutīna pati par sevi nav negatīvs jēdzines, jo rutīna paredz sistemātiskumu, bet kādu - nu, ziniet, tā jau ir pašu atbildība.

piemēram, man, kā cilvēkam, kas nemēdz darīt lietas, kas nepatīk, rutīna ir vienkārši lielsiki - tā ir skaidri, saprotami sakārtota ikdiena un sadzīve ar tādu kārtību, kāda man tā patīk un kādu es mīlu. vot!