nu, re - abpusēji par visu. tāpēc esmu beigusi mēģināt patikt, pietiek ar to, ka pieaugušu un audzinātu cilvēku sabiedrībā ir iespējams sastrādāties lietišķi un saskarsmi veidot pēc nepieciešamības principa.

liels kolektīvs šajā ziņā atviglo dzīvi, jo nav atkarības principa, proti, neesi atkarīgs no [ne]patikām.

turklāt es labāk izvēlos, lai es napatīku, bet mani respektē, nevis patīku un tad uzskata, ka arī darba lietās vara būt čomi - nevaram!

P.S. bet vispār sāsts manā gadījumā vairāk bija par ģimeni :D, re, kā reizi tas, ko teici - katras uztver to, kas tajā brīdī aktuāls. :)