šajā gadījumā runa ir par tādu globālu un principiālu nepatiku.

es nevaru pateikt, ka par visiem bērniem esmu sajūsmā. Lielākoties pie tā ir vainojami mūsdienu vecāki, kas nodarbojas ar visu citu tikai ne audzināšanu (tas mans subjektīvais viedokli un ceru, ka šī tēma netiks atvērts iztirzāšanai).

Dies' pasargs, man ir panika no maniem potenciālajiem bērniem, bet man mēle nepagrieztos pateikt, ka tie man riebjas.

Mīlēšu es droši vien tikai savu brāli un savus potenciālos krustbērnus un bērnus, jā, jā - tos pašu, no kuriem pašlaik ir panika.