jā, ja vien Tu zinātu, kas tur pa pasaku - visur kalni, aizas, tiltiņi, kalna avoti ūdenskritumā krīt pāri ceļam, vilcieniņi iet caur klinti, ai, nu - un gaiss, tas dzidrais gaiss, ka katru plaušu alveolu jūt! vienkārši miltos samala manu pilsētnieces garu - savaldzināja un pameta saldsērīgu pēcgaršu - gribu atgriezties un māju kalna galā, lai no terases, rīta tēju dzerot, var skatīties uz aizu un visu iepriekš aprakstīto! tā ir dzīve, eh!