par visu visvairāk šajā pasaulē es nepanesu/baidos no nenoteiktības - man ir jāzina, viss jāzina līdz pat pēdējai detaļai, man ir jāzina, kurp dodos un kāpēc, citādi nevaru. pašlaik ir visnotaļ skaidrība lielās līnijās, bet kad sāc visu ķidāt pa detaļām, saproti, ka mehānisms ir visai bojāts un remontējamā stāvoklī. jūtos iestrēgusi un smoku - vairāk gaisa, Alpu gaisa vēlams...