es ceru, ka man nekad nebūs dēli - nav ne jausmas, kas jādara, kā uz ausīm jāstāv (runašana/skaidrošana/stāstīšana, raudāšana, slānīšana nepalīdz), lai tur izaugtu kaut kas normāls, nedebīls un vispār kaut kādos rāmjos ieliekams - un nevajag te gudri dirst par brīvdomību/strukturētu nepakļāvību/un vispār personības attīstību - sūds tas viss ir! nevar taču mūždien visu norakstīt uz tēva neesamību ģimenē.