nesen atskārtu nelielu problēmu - mans priecīgais balss toniss/tembrs ir vienāds ar manu koķetējamo tembru/toni, vai arī es koķetēju, kad esmu priecīga, šito es vēl neesmu sapratusi, bet kā saprotams, tas ir slikti, jo tas dod šķietamus nevajadzīgus impulsus subjektiem, kam nu nekad un ne pie kādiem apstākļiem tie nebūtu jāsaņem, līdz ar to esmu nedaudz uskārusies, kā šo jautājumu atrisināt, jo parasti līdz brīdim, kad subjekti aptver, ka tur nekā tāda nav, kā ir salicies, ir jau uzpūsta vesala drāma. a drāmas, kā jums zināms, mani mazie susļikiņi, man gaužām netīk!