gribās atrast kaut kādu iekšēju mieru, citādi es mētājos no viena grāvja "negribu nevienu redzēt" uz otru "gribu tagad un tulīt". tās manas galējības ir tik nogurdinošas, kā ta lai dzīvo normālu dzīvi darot normālas lietas - tur, piemēram, sagatavot vakariņas un no rīta paņemt arī kaut ko līdzi pusdienām, vai iepriekšējā vakarā salikt drēbes, vai arī vienkārši spēt ierasties darbā laicīgi un bez vemšanas refleksa par visu - darbu, apstākļiem, cilvēkiem, m?