es sevi pazīstu - tagad, pirms svētkiem, skriešu, rosīšos, priecāšos, smiešos, ņemšos, cepšu piparkūkas un visādus gardumus, īsis sakot, rūpēšos, lai visiem mīļajiem un tuvajiem ir labi un ir svētku sajūta, bet kad pienāks svētki varēšu sēdēt rūgti stūrītī ar apziņu, ka neviens mani nemīl, neveinam mani nevajag. mazliet skumji, stipri muļķīgi. svētki Rīgā - tas ir jau paredzams feils!