vai ir pārāk daudz prasīts, lai pēc gadiem 40 atskatoties, es varētu konstatēt, ka:
1) māte nākusi pie prāta, nevis tikai pie vīra
2) bračka nav atradis sev nelabu galu
3) es esmu iemācījusies visu ņemt kaut nedaudz vieglāk, kaut gan - kuram ta es te tagad diršu - va' ta sev?