Ai, mani mazie susļikiņi, nevaru nepastāstīt savu neseno pārdzīvojumu.


Vēl nedēļu atpakaļ solīju atbraukt pie Zan', pārmest pār celi un iepērt par viņas tekstiem, ka tagam man uz doktōriem jāiet. Uz ko tika atbildēts, ka mācīties - nu, ni-ni vairs ever!


un ko domājiet? pāris dienas atpakaļ dodos uz k[f]akultāti, lai uzliktu pēdējos parakstus n'stuff un TSI mājā redzu lielu reklāmu - mēs Tevi iemācīsim lidot! (lozungs jau tizls un nav vēl noskaidrots, ko tiešu tur māca, moš, pēdējais sūds, bet kā zināms kādeiz tur bija Aviācijas institūc, kuru aizklapēja).


Es saprotu, ka normāli bērnībā meitenes grib būt balerīnas, es gribēju būt pilote, līdz ar to tas ir mans joprojām nepiepildītais sapnis, vot. un es esmu gana hārdkōr, lai to izveiktu, tikai kā parasti ir tie sūda bet - man nāk ģībiens, kad uz ielas fūre nobrauc garām pārāk tuvu, līdz ar to diez vai būtu pārāk forši, ja aiz spiediena maiņas es atslēgtos pāaristūkstoškilometru (vai cik jau nu tur viņi augstu lido) virs zemes.

vot tas ir mans pārdzīvojums - es būtu pilote, ja vien man nebūtu tik nodevnieciski vārgs organisms. eh - tad vēl stāstiet bērniem, ka viņi var visu, ko vien vēlas! ņihuja nevar!

Bet es turpināšu pasapņot par tēmu! gy