ienākošai zvans - paceļu klausuli, paveru muti - un nekā! ievelku elpu otrreiz un izmocu sakāmo. šodien nav spēka runāt.

es nezinu, cik ilgi vairs spēšu izturēt 2 stundas miega, bet tuvākās pāris nedēļas nav ne mazāko cerību uz mieru. es vienkārši gribu, lai viss beidzas un iestājas miers. es gribu būt tas bezrūpīgais bērns, kāda es biju pāris mēnešus atpakaļ. es gribu, lai lavīna, kas spiežas ārā pa visām porām, iztek un iestājas mūžīgā ziema - auksta un nejūtīga. es gribu.