vispār jau stāsts ir garāks.
tur,kur man reiz bija lauki, nomaļākā vietā ir veca, pamesta baznīca. vairāk jau drupas - sienas un sacaurunomts jumts, varbūt kādas akmens trepes palikušas. vienigā doma redzot to baznīcu - sekss negaisa laikā.
praksitsku apsvērumu dēļ, sekss tur visticamāk nav iespējams, ņemot vērā, ka tā ir gandriz nekuriene, tad diez vai tā butu nejaušība un sekss uz akmenst trepēm (?) :D, tapēc ainava tika aizstāta ar drīzāk vecu, pamestu šķūni nekurienes vidū. un siens tur visticamāk būtu vēl senāks kā pērnais. galvenais, lai vispār kaut kāds ir. un patiesībā, galvenais laikam jau ir negais un sekss ne-mājās. gy
kad visai ainavai pieliek praktisku apsvērumus, iznākums kļūst tāls no mazās erotiskās fantāzijas. tā ka es palikšu pie ainavas ar neiespējamo baznīcu. :)
eh, romaņķika - i guess, it's dead!
Spītnieces prāta rētas - Post a comment