Spītniece
03 February 2021 @ 11:34 am
And here we go again...  
...reāli sāku domāt, ka deguna bāšana citu dzīvēs ir tikai noliegums un izvairīšanās risināt savu dzīvi, jo, ja risina savu dzīvu, nu, jei bogu, nav laika citu drāmai.

and then agian...ļoti, ļoti, neizsakāmi ļoti pietrūkst saturīgas, gudras diršanas pie vīna glāzes ar savām dāmām, bez vīriem un bērniem, un pārējām drāmām. Tik ļoti, ka šodien telpaugu (!!! jā, jā vecums nāk virsū - laksti sāk interesēt) FB grupā uzbāzos (nedz lūgta, nedz aicināta ar savām pārdomām par dzīvi) kādai nepazīstamai dāmai un... woow, pat saturīgi inteliģenta diskusija izvērtās. Tas palīdzēja drusku aizmirsties (pamukt no realitātes) un ieslīgt pavisam neilgā gribulī mēģināt pacelt smagu, sabiedriski svarīgu tēmu tādā ļoti praktiskā un šturmējošā veidā. Bet, nē, nē, atgriešam kājas uz māti zemi un atliekam šo uz gadiem 10, kad iespējams sava dzīve būs izrisināta līdz tādam līmenim, ka atbrīvojas kādi reāli iekšējie resursi to smago tēmu arī faktiski pacelt, ne tikai idejiski.

Oooommmmmm....ommmmmm....ommmm
 
 
Garastāvoklis: pelēkās šūnas niez