Spītniece
27 March 2012 @ 02:26 pm
senas un ne tik senas pārdomas...  
tā mistiskā pieaugšana ir viena drausmīga lieta:
Tev sāk garšot/negaršot produkti/ēdieni, kas agrāk ir garšojuši/negaršojuši.
Tev mainās lietu uztvere - svarīgais kļūst nesvarīgs (reizēm pat smieklīgs) un ieprikš nesvarīgais svarīgs. un vienkāršās lietas pēkšņi ir kļuvušas sarežģītas vai arī gluži otrādi - tikai tagad sāku aptvert, cik daudz sarežģītus procesus un likumsakarības, apstākļu sakritības un vēl nekontrolējamus brīnimus prasa sķietmai vienkārši rezultāti.

tas ir tik dīvaini. pat biedējoši.
 
 
Garastāvoklis: priecāties vai sērot?
 
 
Spītniece
27 March 2012 @ 02:34 pm
 
un augstas prasības ir laba lieta - pat ja neatzīstam, pat ja pretojamies, pat ja šķietami un faktiski spītējamies - tās padara mūs par labākiem cilvēkiem.