pēdējo mēnesi esmu klankarējusies apkārt pa pasauli. tas nogurdina. es tā vēlos vienkārši vienu nedēļas nogali pavadīt mājās, nedarīt neko - pagatavot 5dien nedēļas nogalei ēdamo, no gultas izskāpt tikai tik daudz, lai aizietu līdz leduskapim, tad ar visu paiku ieritināties atpakāl gultā pie filmām. eh. gribu. ļoti. bet nespīd.

es varētu atteikties no saviem senču senčiem, kas man tādu sliktu karmu sastrādājuši - vot!

negaiss ir mans enerdžaizers - uzlādēja, ka maz neliekas. un, un, un - labas ziņas no mammas par kāda problēmjautājuma īslaicīgu aizlāpīšanu - tas gan ir tikai pussolis nos no aizas malas, bet arī tas ir daudz, ja jau šūpojies uz tā sasodītā bezdibeņa kantītes! :)

varētu nopirkt to saldējumu, bet līdz mājām pakusīs (tāds man vairs negaršo) un mājās saldētava nav izmantojama - eh, what to do, what to do?!

P.S. lielas cerības par rītdienu - visi azartiski turam īkšķīšus, mani mīļie susļikiņi! :D