dzīve mani nonstopā spiež mācīties pacietību, padevību un paklausību - screw You bitch! not going to happen!

jāiet izdzīt no sevis reibulis ar paiku, precīzāk - nopirku tomātus un gurķus, lai ēstu kotletes, ha! :P

nevar saprast - gulēt/negulēt/gulēt/negulēt?

eh, tāpat tikai līst.

cīņā pret savu trauslo ādu man tika ieteikts ķermeņa kremu nomainīt uz bērnu eļļiņu. nomainīju - fui/pē/kaka.

tagad sēžu gultā un nezino, ko lai iesāk.

tikko kā atļāvos papriecāties par sauli, atkal lietus solās - tumšs un mākoņains, uh, ka neatbilst manam šībrīža iekšiņu un āriņu uztstādījumam. eh.

man šķiet, ka 2 anestēzijas viena mēneša laikā ir anulējušas kādas smadzeņdaivas darbību, vai vismaz daļas - jūtu savārīšu ziepes, ne vien nemāku vairs uz pareizajiem burtiem trāpīt. drīz sākšū boksterēt pat bez alko.