šodien kopš pusdienslaika esmu mājās, kas nozīmē, ka slimošana kļuvusi oficiāla - besī.

tas gan nemaina faktu, ka paspēju sakasīties ar vieism, kas patrāpījās ceļā uz gultu un karstu citrontēju.

i'm a bitch.

augstprātība uzjautrina.

nebiju iedomājusies, ka pāris diennaktis klausīties savos sirdspukstos ir tik pretīgi. ar nepacietību gaidu, kad varēs izvilkt to sazāļoto tamponu no auss.

man šķiet pārzāļošanās rezultātā man kaut kas ir atnācis vaļā - viss pēkšņi tik skaidrs kā uz delnas, tagad tik jātiek galā ar negribu. :)