Spītniece
23 December 2010 @ 10:43 am
 
varbīt viss nebūst TIK briesmīgi un tomēr varēs sagaidīt svētkus B-kā, a to zajebaļi vsje! no otras puses - vēl paredzās matu plēšana, jo bračam dāvana joprojām nav atrasta!
Un no trešās puses, māte tak var pat pēdējā minūtē pārdomāt - konsekventums man laikam no kāda kaimiņa iedzimies.
 
 
Spītniece
23 December 2010 @ 12:20 pm
 
jau otro nedēļu kā mazs bērns gaidu un priecājos par Z-svētkiem, tāda maza laimes sajūta. :)

P.S. un šorīt darbā visus iepriecināju ar mazu dāvaniņu un priecīgu svētku vēljumiem - atpakaļ saņēmu negaidītu sajūsmas vilni, kā lai nepriecājas?! :)
 
 
Spītniece
23 December 2010 @ 12:44 pm
 
es esmu slinka, es palasu dažus ierakstus un tad, ja tie šķiet saprotami, pievienoju lentā, na ne, eju tālāk, ja ar laiku kļūst nesaprotam vai konstatēts, ka pāragri pievienoti, vienkārši atkabinu.
man nav pacietības.
lasīt.
es zinu, ka tas ir slikti, jo es nonivilēju [neapzināti?] otra esību un personu, vai arī ne? es nezinu.
zinu, ka esmu slinka.
 
 
Spītniece
23 December 2010 @ 12:46 pm
 
domu tranzīts - nekad nevar zināt, kāds bezsakars no manis iznāks ārā sarunas vidū. uztvert nesaistīti.